Vai Krievija grasās sagrābt Baltkrievijas neatkarību tieši zem ES deguna?
Amatpersonas no Maskavas nolaižas uz Minsku, prezidentam Aleksandram Lukašenko turoties pie varas
Amatpersonas no Maskavas nolaižas uz Minsku, prezidentam Aleksandram Lukašenko turoties pie varas
Getty Images
Krievijas loma Baltkrievijas krīzē Eiropā rada arvien lielākas bažas pēc tam, kad Kremlis mudināja prezidentu Aleksandru Lukašenko virzīt uz priekšu konstitucionālās reformas, kas varētu vēl vairāk ievilkt viņa valsti Maskavas orbītā.
Lukašenko vakar Minskā tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, lai pārrunātu septembrī Vladimiram Putinam doto solījumu reformēt Baltkrievijas konstitūciju.
Kā ziņots, Krievijas ministrs Lukašenko sacījis, ka Putins apstiprinājis visu, ko jūs iepriekš ar viņu vienojāties, lai gan nav īsti skaidrs, uz kādiem līgumiem Lavrova kungs runāja. Laiki .
Krievijas diplomātija
Pirms demokrātijas pagrimums Ungārijā un Polijā , Baltkrievija bija gara raksturota kā Eiropas vienīgā autoritārā diktatūra . Lukašenko ir vadījis valsti kopš 1994.gada, pretendējot uz uzvarām vēlēšanās, par kurām tiek uzskatīts, ka tās ir viltotas.
Taču viņa tvēriens par varu tagad tiek apšaubīts pēc augustā notikušajām vēlēšanām, tūkstošiem protestētāju izejot ielās pilsētās visā valstī, lai pieprasītu viņa atkāpšanos. Lukašenko apgalvo, ka uzvarējis sesto pilnvaru termiņu, iegūstot vairāk nekā 80% balsu, lai gan konkurējošie kandidāti priekšvēlēšanu aptaujās uzrādījuši labus rezultātus.
Pastāvīgo nemieru vidū, Krievija ir ieviesusies, lai piedāvātu palīdzību Lukašenko .
Maskava un Minska ir uzturējušas ciešas formālas attiecības kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā, astoņus gadus vēlāk izveidojot divpartiju Savienības valsts pārnacionālo organizāciju.
Kremlis tagad spiež Baltkrieviju ieviest izmaiņas likumdošanā, kas paver ceļu ciešākai integrācijai, kuras rezultātā tā varētu būt spiesta atteikties no neatkarības, raksta The Times.
Laikraksts norāda, ka Lukašenko izmisīgi tiecoties izvairīties no izdzīšanas, Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji un ES baidās, ka viņš var atteikties no savas valsts nostājas apmaiņā pret Krievijas atbalstu protestu laikā.
Skatoties no malas
ES jau agrāk tika smagi kritizēta par tās reakciju uz Krievijas iejaukšanos valstīs, kas atrodas tās robežu nomalēs, tostarp Ukrainā. Gruzija un Armēnija .
Jo īpaši cīņa par varu šajā trešajā valstī rada lielas bažas Eiropas līderos, jo Putins ir guvis nozīmīgu uzvaru kā starpnieks. miera līgumu par strīdīgo Kalnu Karabahas reģionu .
Organizējot Kremlim draudzīgu miera līgumu starp Azerbaidžānu un Armēniju, Krievijas prezidentam ir izdevies ievērojami paplašināt Krievijas militāro klātbūtni stratēģiski svarīgajā Dienvidkaukāza reģionā, norāda. Atlantijas padome . Un vissvarīgākais ir tas, ka viņš to ir izdarījis, nesastopoties ar Rietumu atgrūšanos.
Nepārbaudītajam avansam vajadzētu iedarbināt trauksmes zvanus citās bijušajās padomju republikās, tostarp Baltkrievijā, piebilst domnīca.
Ko ES var darīt?
Vairāki Rietumu līderi ir atteikušies atzīt pēdējo vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā un pauduši atbalstu Svetlanai Tihanovskajai, kura ieņēma sava vīra vietu cīņā par prezidentu pēc tam, kad viņš tika arestēts un ieslodzīts. Tihanovskaja apgalvo, ka viņa uzvarējusi vēlēšanās, taču bija spiesta bēgt uz ES dalībvalsti Lietuvu, jo viņas ģimenei tika ziņots par draudiem.
ES arī ir ieviesusi sankcijas pret Lukašenko un vairākiem viņa sabiedrotajiem, atsaucoties uz vēlēšanu viltošanu un vardarbīgu policijas vēršanos pret demonstrantiem. The Moscow Times ziņojumi. Atbildot uz to, Lukašenko ir apsūdzējis Rietumvalstis protestu veicināšanā un sazvērestībā par viņa gāšanu.
Šonedēļ tiekoties ar Lukašenko, Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs apgalvoja, ka Rietumi izmanto netīras tā sauktās krāsainās revolūcijas metodes, tostarp manipulē ar sabiedrisko domu, atbalsta spēkus, kas ir klaji pret valdību, un veicina to radikalizāciju.
Viens, ko skatīties
Saskaņā ar Eiropadome Ārējo attiecību jautājumos (ECFR), Krievijai ir trīs galvenie mērķi, kas jāsasniedz Baltkrievijas krīzes laikā.
Pirmkārt, Maskava vēlas nodrošināt, lai notiek konstitucionālās reformas process, kuru kontrolē Maskava, norāda domnīca. Taču Putina reformu vīzija nederēs Lukašenko, kurš ir pieradis valdīt nesodīti.
Kā tāds otrs Krievijas mērķis ir dažādot to personu un organizāciju skaitu Baltkrievijā, ar kurām tā var strādāt, tostarp politiskās partijas un sabiedriskās asociācijas. Šo attiecību stiprināšana atņems Lukašenkam viņa monopolstāvokli un veto tiesības lēmumu pieņemšanā, norāda ECFR.
Treškārt, Krievija centīsies padziļināt savu ekonomisko pārstāvniecību Baltkrievijā. Valsts ekonomikas sarukšana un kredītresursu samazināšanās nozīmē, ka Krievijas oligarhija joprojām būs viens no retajiem ārvalstu valūtas avotiem Baltkrievijas valdībai.
Turpinoties sarunām starp abām valstīm, trimdā esošā opozīcijas līdere Tihanovska ir uzstājusi, ka Lukašenko nav tiesību parakstīt ar Krieviju nekādu vienošanos par Baltkrievijas nākotni.
Viņš ir zaudējis baltkrievu tautas atbalstu, viņa vakar sacīja. Mēs vienmēr esam iestājušies un joprojām iestājamies par draudzīgām attiecībām ar Krieviju. Bet par neatkarību un suverenitāti nevar kaulēties.
