Baltkrievija protestē: vai Krievija iejauksies, lai glābtu 'Eiropas pēdējo diktatoru'?
Minska vēršas pie Maskavas, lai saņemtu atbalstu vardarbīgos protestos par iespējamo vēlēšanu viltošanu
Minska vēršas pie Maskavas pēc atbalsta, jo dusmas par vēlēšanu viltošanu turpina pieaugt
Getty Images
Jau ziņots, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir vērsies pie sava Krievijas kolēģa Vladimira Putina ar lūgumu atbalstīt, jo sabiedriskie nemieri turpina pieaugt saistībā ar iespējamo vēlēšanu viltošanu bijušajā padomju valstī.
Protestētāji ir pārpludinājuši Minskas un vairāku citu Baltkrievijas pilsētu ielas pēc 8. augusta balsojuma, kurā Lukašenko (attēlā kopā ar Putinu) turējās pie varas. plaši izplatīti apgalvojumi par vēlēšanu krāpšanu .
Lukašenko apgalvo, ka Putins viņam piedāvājis visaptverošu palīdzību, lai nodrošinātu savas valsts drošību, taču eksperti prognozē, ka Baltkrievijas līdera dienas amatā ir skaitītas. Forbes ziņo, ka Putina režīms ilgus gadus ir badīgi skatījies uz Baltkrieviju - vai tad Lukašenko tikko ir devis Maskavai ieganstu anektēt bijušo padomju republiku, kurai nav sauszemes?
Kas ir noticis?
Šī mēneša sākumā notikušajās karstās vēlēšanās 80,1% balsu saņēma Lukašenko, kurš ir valdījis kopš 1994. gada un tiek saukts par pēdējo Eiropas diktatoru.
Viņa galvenā sāncense Svetlana Tihanovskaja savāca tikai 10,12%, neskatoties uz optimistiskajām prognozēm par bijušo skolas skolotāju. Turpretim Lukašenko atbalsts, šķiet, mazinās pēc viņa stulbās reakcijas uz koronavīrusa krīzi un ekonomikas stagnāciju.
Pretrunīgi vērtētais balsojuma rezultāts ir izraisījis masu protestus visā valstī, vakar galvaspilsētā Minskā notikušajā mītiņā pulcējot aptuveni 200 000 cilvēku, Reuters ziņojumi.
CNBC piebilst, ka daži protestētāji vicināja sarkanbaltsarkano karogu, ko Baltkrievija izmantoja pirms Lukašenko nākšanas pie varas, un skandēja, ka Lukašenko atkāpjas, un mēs to neaizmirsīsim un nepiedosim.
Varas iestādes protestus uzņēmušas ar brutālu spēku, un ziņots, ka vismaz divi demonstranti ir nogalināti un vēl tūkstošiem aizturēti.
Kā Krievija reaģēs?
Krievija un Baltkrievija ir saglabājušas ciešas formālas attiecības kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā, izveidojot divpartiju Savienības valsts pārnacionālo organizāciju 1999.gadā.
Lūdzot Krieviju palīdzēt apslāpēt protestus, Lukašenko brīdinājis, ka nemieru sekas var izplatīties arī ārpus Baltkrievijas robežām. The Guardian saka.
Ir nepieciešams sazināties ar Putinu, lai es varu ar viņu runāt tagad, jo tas vairs nav drauds tikai Baltkrievijai, sestdien sacīja Lukašenko, vēsta valsts ziņu aģentūra Belta. Aizstāvēt Baltkrieviju šodien ir ne mazāk kā aizstāvēt visu mūsu telpu, Savienības valsti... tie, kas klīst pa ielām, lielākā daļa to nesaprot.
Svētdien Minskā uzrunājot atbalstītājus, prezidents apgalvoja, ka NATO karaspēks atrodas pie mūsu vārtiem.
Lietuva, Latvija, Polija un mūsu dzimtā Ukraina liek mums rīkot jaunas vēlēšanas, viņš turpināja, piebilstot, ka Baltkrievija kā valsts nomirtu, ja tiktu rīkotas jaunas vēlēšanas.
Viņa aicinājums pēc Krievijas palīdzības izskanējis tikai dažas nedēļas pēc tam, kad Lukašenko radīja ievērojamu spriedzi Maskavas un Minskas attiecībās, apgalvojot, ka Kremlis sūta uz Baltkrieviju algotņus, lai gāztu valdību.
Kā izskatītos Krievijas iejaukšanās?
Nav skaidrs, ko tieši Lukašenko vēlas no Putina, taču daži komentētāji pauduši bažas, ka Baltkrievija varētu būt devusi Krievijai zaļo gaismu iejaukšanāsi, raksta Forbes.
Lukašenko sestdien savā paziņojumā apgalvoja, ka Krievija piekritusi, ka pēc pirmā lūguma tiks sniegta visaptveroša palīdzība Baltkrievijas Republikas drošības nodrošināšanai.
Bet saskaņā ar Kara studiju institūts Baltkrievijas valsts mediji rediģēja ziņojumus par Lukašenko paziņojumu plkst. 21:45 pēc vietējā laika, lai ievietotu komentāru, ka Lukašenko uzaicinās Krievijas spēkus tikai 'ārēju militāru draudu gadījumā'.
Tikmēr The Moscow Times apgalvo, ka Putins nevēlas iejaukties situācijā Baltkrievijā.
Kremlis ir bijis piesardzīgs pret Lukašenko atklātu atbalstu vārdos vai darbos, teikts laikrakstā, kurā norādīts, ka Krievijas mediji ir atklāti ziņojuši par policijas pārkāpumiem Baltkrievijā, savukārt ievērojami valstsvīri publiski aicinājuši Krieviju pamest Lukašenko.
Tas ir tālu no retorikas un rīcības, kas notika pirms Maskavas militārās iejaukšanās Ukrainā 2014. gadā, kad Krievijas amatpersonas un eksperti nosauca protestētājus par antikrieviskiem fašistiem un viņu jauno valdību par huntu.
Tomēr, piebilst Reuters, Krievija, visticamāk, uzmanīgi vēros notiekošo protestu turpināšanos, jo Baltkrievijā atrodas cauruļvadi, kas ved Krievijas enerģijas eksportu uz Rietumiem, un Maskava to uzskata par buferzonu pret NATO.
