Ko Navaļnija protesti nozīmē Vladimiram Putinam?
Desmitiem tūkstošu krievu jauniešu dodas jaunās demonstrācijās, atbalstot pretkremlisko aktīvistu
Natālija Koļesņikova/AFP, izmantojot Getty Images
Vakar Krievijā tika arestēti vairāk nekā 5100 cilvēku, protestētājiem izceļoties ielās visā valstī, lai pieprasītu atbrīvot ieslodzīto opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju.
Policisti izmantoja stekus, asaru gāzi un elektrošoka ieročus pret pūļiem pilsētās, tostarp Maskavā un Sanktpēterburgā. Laiki raksturo kā Vladimira Putina visu laiku lielāko represiju pret domstarpībām. Navaļnija sieva Jūlija bija starp konfiscētajiem.
Protesti notiek kopš Navaļnija arestēšanas Maskavas lidostā pirms divām nedēļām pēc atgriešanās mājās no Berlīnes, kur viņš piecus mēnešus bija atveseļojies no Kremlim vainotā slepkavības mēģinājuma. Varas iestādes apgalvo, ka opozīcijas līderim bija regulāri jāziņo policijai, jo viņam tika piespriests nosacīts sods par piesavināšanos.
Tā kā Krievijas nākamās parlamenta vēlēšanas notiks ne vēlāk kā septembrī, Navaļnijs ir aktivizējis Krievijas politisko dzīvi Putinam sliktā laikā, saka Nikolajs Petrovs, Londonas domnīcas Chatham House vecākais pētnieks.
Rakstā par The Moscow Times Petrovs raksta, ka nemieru policijas brutalitāte bija ne tik daudz atbilde uz jebkādiem draudiem no miermīlīgo protestētāju puses, cik tā bija protesta izpausme. izmisīgas bailes no Kremļa par Navaļnija lēmumu atgriezties Krievijā .
Tomēr Krievija neatrodas uz revolūcijas sliekšņa, saka Laiki Maskavas korespondents Toms Parfits.
Militārajā vai drošības aparātā nav plaisu, un ralliju skaits nav kritisks, viņš turpina. Taču represiju mērogs liek Putina iepriekš spēcīgajai autoritātei izskatīties ievainojamai, Navaļnijam piedāvājot krieviem dzīvotspējīgu 68 gadus vecā prezidenta aizstājēju.
BBC Maskavas korespondente Sāra Rainsforda piekrīt, ka protesti nenozīmē, ka Putins tiks gāzts, apgalvojot, ka viņam joprojām ir ievērojams atbalsts krievu vēlētāju vidū. Taču pēc diviem gadu desmitiem valdīšanas viņa prezidentūras spīdums ir sācis noberzt, viņa piebilst.
Putins ir gatavs pastiprināt autoritārismu, lai novērstu iespējamos draudus savai varai, saka The New York Times , vēlētāju aktivitāte turpmākajos šodien plānotajos protestos rādīs, vai vairāk Krievijas iedzīvotāju aktīvi pretosies šādam autoritāram pavērsienam.
Kā Sky News Krievijas korespondente Diāna Magneja piebilst, ka tas ir gan Krievijas prezidenta varas, gan viņa paranojas mērs, ka viņš nevar pieļaut mierīgu protestu.
Neskatoties uz viņa rīcībā esošo likuma rīcības brīvību, kaut kas mainās — ko paātrina interneta plūstošās smiltis —, ko represijas, iespējams, nevarēs kontrolēt, viņa secina.
