Vai Krievija atkal raugās uz Gruziju?
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs draud ar 'briesmīgu konfliktu', kaimiņvalstij tuvojoties pievienošanās NATO
Krievijas karaspēks Dienvidosetijā 2008. gada iebrukuma laikā
Getty Images
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka iespēja Gruzijai pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NAto) var izraisīt šausmīgu konfliktu, un apšaubījis, kāpēc militārā alianse apsvērtu šādu soli.
Medvedeva vakardienas komentāri izskanēja nedēļas pēc tam, kad prezidents Vladimirs Putins brīdināja NATO neveidot ciešākas attiecības ar Ukrainu un Gruziju, sakot, ka šāda politika ir bezatbildīga un tai būs sekas. Reuters ziņojumi.
NATO pieprasa, lai visas dalībvalstis piekristu aizstāvēt citas dalībvalstis, reaģējot uz jebkuras ārējas puses uzbrukumu. Krievija nav dalībvalsts.
Neatkarīgā valsts robežojas ar bijušo Padomju Savienības valsti Gruziju, un 2008. gadā uzsāka īsu, bet sekmīgu karu pret savu kaimiņvalsti par Gruzijas iespējamo pievienošanos NATO.
Gruzijas Ārlietu ministrija ir nosodījusi Medvedeva acīmredzamos draudus par jaunu konfliktu, apgalvojot, ka Krievija separātiskajos Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos rīko liela mēroga militārās mācības, kurās piedalās tūkstošiem karavīru un simtiem transportlīdzekļu.
Mums nevajadzētu baidīties nosaukt lietas to vārdos. Tas, ko Krievija darīja un dara pret suverēnu valdību, ir karš starp Krieviju [un] Gruziju; tā ir agresija, tā ir okupācija un visu starptautisko normu pārkāpums, tiekoties galvaspilsētā Tbilisi ministriem no Polijas, Lietuvas, Latvijas un Ukrainas sacīja Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili.
Viņš sacīja, ka agresora apetīte pēc iebrukuma ir tikai palielinājusies.
Kas notika 2008. gadā?
Debates par Gruzijas pievienošanos NATO ir ilgstošas un strīdīgas. 2008. gada janvārī valsts uzdeva šo jautājumu sabiedrībai nesaistošā referendumā, kurā 77% tās pilsoņu atbalstīja pievienošanos aliansei.
Pēc tam NATO apliecināja Gruzijai, ka tā varēs pievienoties.
Tomēr šāda soļa draudi strauji pasliktinājās valsts attiecībām ar Krieviju, izraisot diplomātisko krīzi, kas galu galā izraisīja karu un Gruzijas daļu aneksiju Krievijai. Medvedevs tolaik bija Krievijas prezidents.
Krievijas tanki iebrauca Dienvidosetijā 2008. gada 7. augustā, aizbildinoties, ka nāk palīgā reģiona pilsoņiem, no kuriem daudziem Kremlis bija piešķīris Krievijas pases.
Dažu dienu laikā Krievijas spēki, kurus papildināja vietējie separātisti, bija izveidojuši pilnīgu kontroli pār Dienvidosetiju un pat uzbruka Tbilisi priekšpilsētām.
Separātiskās Abhāzijas Republikas militārpersonas, kas ir attāls reģions Gruzijas rietumos, izmantoja iespēju ar Krievijas palīdzību atklāt otru fronti pret Gruziju un pasludināt neatkarību.
Kad Krievijas armija bija gatava virzīties uz Tbilisi, Medvedevs pieņēma pamieru ar Eiropas Savienības starpniecību, lai gan Krievija atteicās atteikties no kontroles pār Abhāziju un Dienvidosetiju.
Vai karš varētu sākties vēlreiz?
Vaicāts, kas notiktu, ja Gruzija pievienotos NATO bez abiem strīdīgajiem reģioniem un vai nepastāvētu konflikta risks, Medvedevs atbildēja: Jā, noteikti tā, jo mēs uzskatām Abhāziju un Dienvidosetiju kā neatkarīgas valstis. Mēs saprotam, ka, ja kāda cita valsts apgalvo, ka tā ir daļa no tās valsts teritorijas, tam var būt smagas sekas.
Tāpēc ceru, ka NATO vadībai pietiks prāta šajā virzienā nespert nekādus soļus.
Neskatoties uz to, gan Gruzija, gan NATO, šķiet, ir gatavas izaicināt Krieviju. Reuters ziņo, ka ievērojami Gruzijas politiķi joprojām vēlas, lai viņu valsts pievienotos Rietumu militārajai aliansei, savukārt NATO vadītāji jūlijā Briselē samitā apsprieda attiecības ar Gruziju.
Rakstā par The Guardian , Tamāra Beručašvili, Gruzijas vēstniece Apvienotajā Karalistē, raksta, ka 20% suverēnās Gruzijas teritorijas okupācija un nepārtraukta militārā stiprināšana nopietni grauj drošību un mieru plašākā Eiropā un prasa nopietnu starptautiskās sabiedrības iesaistīšanos. Beručašvili saka, ka NATO dalībvalstīm ir jāpastāv vienpusējam atbalstam tautai.
Tomēr liela daļa no tā var būt politiska retorika un teikšana, Laiki iesaka. Neskatoties uz mutisku atbalstu Gruzijai, daži Rietumu diplomāti privāti pauž satraukumu par tās izredzēm pievienoties NATO, teikts laikrakstā. Viņi uzskata, ka alianse nespētu to aizsargāt konflikta ar Krieviju gadījumā.
Turklāt saskaņā ar NATO noteikumiem valstis, kurās ir teritoriāli konflikti, nevar pievienoties aliansei.
