Srebrenica: kā genocīds atgriezās Eiropā pirms 20 gadiem
Visā kontinentā notiek piemiņas dievkalpojumi, lai pieminētu 8000 bosniešu vīriešu nāvi.
2011 AFP
Dievkalpojumi notiek visā Eiropā, tuvojoties Srebreņicas piemiņas dienai 11. jūlijā, atzīmējot Srebreņicas genocīda 20. gadadienu.
1995. gada jūlijā notikušie notikumi tiek plaši uzskatīti par ļaunāko genocīdu Eiropā kopš Otrā pasaules kara, un pēdējos gados tiek kritizēta ANO un Rietumu loma.
1999. gadā ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans rakstīja : 'Kļūdu, nepareizu spriedumu un nespējas atpazīt ļaunuma apmēru, ar kuru mēs saskaramies, dēļ mēs nespējām paveikt savu daļu, lai palīdzētu glābt Srebrenicas iedzīvotājus no serbu masu slepkavību kampaņas.'
Kas notika Srebrenicā?
1995. gada jūlijā, tuvojoties Bosnijas kara beigām, tūkstošiem musulmaņu bosniešu aizbēga uz Srebreņicu, lai izbēgtu no Bosnijas serbu armijas. Serbu Republikas (VRS) karavīri ģenerāļa Ratko Mladiča vadībā veica etniskās tīrīšanas kampaņu, kuras mērķis bija iznīcināt ne-serbu iedzīvotājus.
Srebrenica bija pasludināta par ANO aizsargāto 'drošo zonu', tāpēc bosnieši meklēja patvērumu nometnē, kur bija izvietoti 400 holandiešu miera uzturētāji. Tomēr, kad serbu karaspēks pārņēma nometni, skaitliski mazākie holandiešu karavīri nodeva simtiem vīru serbiem 'neizšaujot nevienu šāvienu'. Al jazeera ziņojumi.
Tūkstošiem citu cilvēku aizbēga mežā, un vēlāk viņus savāca serbu spēki.
Sievietes un bērni tika nogādāti atpakaļ uz musulmaņu kontrolētajām teritorijām, taču saskaņā ar ANO aplēsēm Bosnijas serbi izpildīja nāvessodu vairāk nekā 8000 vīriešu, ko starptautiskās tiesas atzinušas par genocīdu. Gandrīz divas desmitgades vēlāk daudzi viņu ķermeņi joprojām atrodas nemarķētos masu kapos.
2011. gadā Ratko Mladičs tika arestēts, un tagad viņu tiesā par genocīdu Starptautiskajā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālā.
Kāpēc neviens neiejaucās?
Pēc slaktiņa vairākas dažādas valstis un organizācijas ir kritizētas par savu neaktivitāti genocīda novēršanā.
2014. gada jūnijā Hāgas tiesa nolēma, ka Nīderlandes karavīri ir atbildīgi par 300 bosniešu vīriešu nāvi. Taču tiesa nolēma, ka karavīrus var saukt pie atbildības tikai par to vīriešu nāvi, kurus tā nodeva Mladiča karaspēkam, nevis par tiem, kuri aizbēga apkārtējos mežos.
Pretrunīgi vērtētais lēmums mudināja Muniru Subašiču, grupas 'Srebrenicas mātes' prezidenti, jautāt : 'Kā var pateikt vienai mātei, ka Nīderlandes valsts ir atbildīga par viņas dēla nāvi vienā vada pusē, nevis par dēlu otrā pusē?'
Nesen deklasificētie dokumenti ir atklājuši arī ASV, Apvienotās Karalistes un Francijas politiskos lēmumus, gatavojoties slaktiņam. Novērotājs ziņojot, ka dokumenti liecina, ka “Lielbritānija un ASV nolēma upurēt Srebreņicu savos miera centienos”.
Laikraksts Observer arī apgalvo, ka Apvienotajai Karalistei un ASV bija iepriekšēja informācija par Serbijas plāniem ieņemt Srebreņicu, taču tām neizdevās dalīties tajos ar Nīderlandes spēkiem uz vietas.
Malkolms Rifkinds, toreizējais ārlietu ministrs, nesen apgalvoja, ka Srebrenica ir 'neizturama' kā droša zona, jo pilsētā trūkst ANO spēku. Viņš teica Observer: 'Lielbritānija palielināja savu skaitu Bosnijā un arī Francija, bet ne citas. Viņi var saukt tās par drošām zonām, bet jums ir jāievieto pietiekami daudz karaspēka, lai tās būtu drošas.
Kā tiek atcerēta Srebreņica?
Labdarības iniciatīvas ietvaros Londonā, Kārdifā un Edinburgā ir paredzēti piemiņas pasākumi Atceroties Srebreņicu , kas šim notikumam no Lielbritānijas valdības saņems papildu ziedojumu 1,2 miljonu mārciņu apmērā.
11. jūlijā Srebrenicas-Potocari memoriālā un kapsētā 1995. gada genocīda upuriem Bosnijā notiks piemiņas pasākums. Dievkalpojumā piedalīsies amatpersonas un diplomāti no visas ES.
Apvienotā Karaliste arī ir iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju, lai atzīmētu šo notikumu. Rezolūcija tiks apspriesta 7. jūlijā, un to izdarījis Lielbritānijas vēstnieks Bosnijā Edvards Fergusons teica rezolūcija 'pieminēs Srebreņicas genocīda upurus un tos, kuri cieta no visām pusēm karā, un ka tā veicinās turpmākus pasākumus izlīguma virzienā'.
Ir saņemti ziņojumi no Krievijas apgalvoja ka Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs ir lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uzlikt veto rezolūcijai neatbilstošā teksta formulējuma dēļ, savukārt Sputnik ziņas arī ziņo, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacījis, ka Lielbritānijas projekts ir uzrakstīts anti-serbiskā tonī un izraisītu lielāku berzi Balkānos.
