Mūsdienu cilvēki 'mazāk inteliģenti nekā Viktorijas laiki'
Jauns pētījums saka, ka medicīnas un uztura sasniegumi 'nozīmē, ka cilvēkiem ar zemāku IQ var būt vairāk bērnu, kas izdzīvo līdz pilngadībai'
Kopš Viktorijas laikiem cilvēki ir kļuvuši mazāk inteliģenti, liecina pretrunīgi vērtētais jauns pētījums.
Pētījumā apgalvots, ka vēl pirms 180 gadiem cilvēki kļuva gudrāki, pateicoties dabiskajai atlasei, kas dod priekšroku 'visasāko izdzīvošanai'.
Mūsdienu lauksaimniecības, pilsētu un valdības metožu parādīšanās būtu padarījusi gudrākiem cilvēkiem vieglāku virzību dzīvē, radīt vairāk bērnu un plašāk izplatīt savu ģenētisko kodu.
Taču Briseles zinātnieki uzskata, ka šī tendence tagad ir mainījusies.
'Gēni, kas virza intelektu, kopš Viktorijas laikiem ir kļuvuši retāk sastopami, jo medicīnas un uztura sasniegumi nozīmē, ka cilvēkiem ar zemāku IQ var būt vairāk bērnu, kas izdzīvo līdz pieauguša vecuma sasniegšanai,' skaidro MailOnline .
Lai pārbaudītu viņu teoriju, starptautiska komanda, kuru vadīja Maikls Vudlijs no Briseles Brīvās universitātes, izmantoja genomu banku, kas iegūta no 99 cilvēku mirstīgajām atliekām no Centrāleiropas un Austrumeiropas.
Vecākais no tiem nomira aptuveni 2000. gadā pirms mūsu ēras, savukārt jaunākais bija no mūsu ēras septītā gadsimta.
Salīdzinot tos ar 503 mūsdienu eiropiešu DNS, pētnieki atklāja, ka mutācijas, kas saistītas ar augstākām vispārējām kognitīvajām spējām, kas ļauj cilvēkiem risināt problēmas dažādos domāšanas veidos, laika gaitā ir kļuvušas biežākas.
Šo vispārējo intelekta pieaugumu līdzsvaro kritums kopš 20. gadsimta — tas nozīmē, ka, lai gan cilvēkiem vidēji ir augstāks IQ, tas ir samazinājies kopš Viktorijas laikiem, kad mēs bijām labākajos gados,” teikts MailOnline.
Pētnieku rezultāti tika 'apstiprināti atsevišķā 66 seno cilvēku gēnu analīzē, kuri bija dzīvojuši 3200 gadus', saka. Laiki .
'Viņu secinājumi, visticamāk, būs karsti strīdīgi,' piebilst izdevums. 'Tas, cik lielā mērā cilvēki joprojām ir pakļauti tam pašam evolūcijas spiedienam, kādu Darvins redzēja Galapagu salu dzīvniekiem, ir strīdīgs.'
Nīls Pendletons, Mančestras universitātes medicīnas gerontoloģijas profesors, kurš iepriekš ir strādājis pie cilvēka intelekta ģenētikas, laikrakstam sacīja, ka atklājumi ir 'interesants novērojums'.
'Metodes ir pieņemamas, un priekšlikumā ir daži pierādījumi: ja vienai un tai pašai kopējai ģenētiskajai variācijai, ko varam noteikt mūsdienu cilvēkiem, bija tāda pati ietekme agrīnos skaitļos, tad šķiet, ka vēsturiskā perioda pāreja ir bagātinājusies.' viņš teica.
