Kas notika asiņainajā svētdienā?
Bijušajam britu desantniekam draud apsūdzība slepkavībā par divām slepkavībām Londonderijā 1972. gadā
Bijušajam britu desantniekam tiks izvirzīta apsūdzība slepkavībā saistībā ar 1972.gadā Londonderi notikušajām slepkavībām asiņainā svētdienā, paziņojuši Ziemeļīrijas prokurori.
Bijušajam dienestam, kurš pazīstams tikai kā karavīrs F, tiek izvirzītas apsūdzības par Džeimsa Vreja un Viljama Makinija slepkavībām, kā arī Džozefa Frīla, Maikla Kvina, Džo Mahona un Patrika O’Donela slepkavības mēģinājumu.
Tomēr Ziemeļīrijas prokuratūra paziņoja, ka nav pietiekami daudz pierādījumu, lai izvirzītu apsūdzības 16 citiem karavīriem.
Džeimsa Vora brālis Liams pastāstīja BBC viņš bija ļoti apbēdināts par pārējām ģimenēm, kas tika nogalināti civiltiesību gājienā 1972. gada 30. janvārī.
Viņu sirdis ir jāsalauž, viņš teica. Tā ir bijusi skumja diena, bet Wray ģimene jūtas atvieglota.
Asiņainā svētdiena bija viena no bēdīgi slavenākajām Ziemeļīrijas nepatikšanām. Britu karavīri nošāva 13 cilvēkus, atklājot uguni uz aizliegto demonstrāciju Katoļu Bogsaidas rajonā Derī. Vēlāk nomira 14. persona.
Aizsardzības ministrs Gevins Viljamsons sacīja, ka valdība segs karavīra juridiskās izmaksas un sniegs viņam labklājības atbalstu.
Viņš teica, ka mēs esam parādā tiem karavīriem, kuri ar drosmi un izcilību kalpoja miera nodrošināšanai Ziemeļīrijā. Mūsu bijušā apkalpojošā personāla labklājība ir ārkārtīgi svarīga.
Asiņainā svētdiena: kas notika tajā dienā
Slaktiņš notika uz pieaugošas spriedzes fona starp katoļu kopienām Ziemeļīrijā un Lielbritānijas armiju. Karaspēks provincē pirmo reizi bija ieradies 1969. gadā, lai mēģinātu cīnīties pret nacionālistisko IRA un apspiest reliģisko vardarbību starp katoļiem un protestantiem. Līdz 1972. gada sākumam nemieri pret armiju bija ierasta parādība, un daudzi karavīri un civiliedzīvotāji bija zaudējuši dzīvības. Notikumi sagriezās 30. janvārī, kad katoļu gājiens, protestējot pret Lielbritānijas politiku internēt bez tiesas aizdomās turētos īru nacionālistus, beidzās ar traģēdiju. Aplēses par gājienā iesaistīto skaitu ir svārstījušās no 3000 līdz 30 000; tagad tiek pieņemts, ka faktiskais skaitlis ir no 10 000 līdz 15 000. Problēmas uzliesmoja, kad Bogsaidā tika bloķēts piedāvātais gājiena maršruts, un britu karaspēks, kas vadīja barikādes, izmantoja ūdensmetējus, asaru gāzi un gumijas lodes, lai mēģinātu izklīdināt nemierniekus. Šādas ainas tolaik nebija nekas neparasts, taču pēcpusdienā tika ziņots par IRA snaiperi, kas tika pamanīts šajā apgabalā, un situācija ātri saasinājās. Bažoties, ka uz karaspēku varētu tikt nošauts, izpletņlēcēju pulks tika nosūtīts uz Bogsaidu ar pavēli arestēt protestētājus. Haosam saasinoties, tika dota pavēle sākt šaut ar kaujas munīciju. Pirmais gāja bojā 17 gadus vecais Džekijs Dudijs, kurš tika iešauts mugurā, kad viņš bēga no Parasas, kas vajāja pūli. Viņš stāvēja pie priestera, tēva Edvarda Deilija, kad viņam tika sitiens.
Lai gan no štāba tika nosūtīts pavēle par uguns pārtraukšanu, daudzi karavīri apjukumā turpināja izšaut tiešraidē — un vairāk nekā 100 karavīru tika atbrīvoti 25 minūšu laikā. Vēl 12 cilvēki, tostarp vēl seši pusaudži, tika nogalināti un vēl 14 tika ievainoti: 12 tika nošauti, bet divus notrieka armijas transportieri. Lielbritānijas valdība sākotnēji apgalvoja, ka desantniekiem ir notikusi IRA locekļu uzbrukums ar ieročiem un naglām. Tomēr neviens aculiecinieku liecības neapstiprināja šos apgalvojumus, neviens karavīrs netika ievainots un netika atrastas lodes vai naglu bumbas.
Tā vietā klātesošie, tostarp vietējie iedzīvotāji, kā arī britu un īru žurnālisti, sacīja, ka karavīri šāvuši uz cilvēkiem, kuri bēga no notikuma vietas un apkopa ievainotos. Pēc traģēdijas dusmīgs pūlis nodedzināja Lielbritānijas vēstniecību Īrijas galvaspilsētā Dublinā. Ir veiktas divas izmeklēšanas saistībā ar Asiņaino svētdienu. Pirmais, Widgery tribunāls, kuru pārraudzīja lords galvenais tiesnesis barons Vidžerijs, tika sasaukts tūlīt pēc apšaudes un lielā mērā attaisnoja britus, lai gan tajā iesaistīto karavīru darbības tika aprakstītas kā tādas, kas robežojas ar vieglprātīgajiem.
Toreiz daudzi atklājumus nosodīja, un 1998. gadā toreizējais premjerministrs Tonijs Blērs izveidoja Savilas izmeklēšanu, lai vēlreiz apskatītu traģēdiju.
12 gadus ilgajā izmeklēšanā, ko vadīja Lords Savils un kura tika publicēta 2010. gadā, secināts, ka karavīri pirmo šāvienu izšāva bez brīdinājuma un ka daudzi upuri acīmredzami bēga vai mēģināja palīdzēt citiem.
Savilas ziņojums attaisnoja bojāgājušos, un pēc tam premjerministrs Deivids Kamerons štata vārdā oficiāli atvainojās upuriem.
Asiņainajā svētdienā notikušais bija gan nepamatots, gan neattaisnojams, viņš sacīja. Valdība galu galā ir atbildīga par bruņoto spēku rīcību, un par to valdības un valsts vārdā man ir ļoti žēl.
