Kā darbotos Trampa Meksikas siena?
ASV prezidentam draudot 'darīt visu, kas nepieciešams', lai uzceltu sienu, nedēļa iedvesmu meklē ārzemēs
ASV prezidents Donalds Tramps apmeklē Rietumu mūri Jeruzalemes vecpilsētā
Mandels Ngans/AFP/Getty Images
Donalds Tramps pagājušajā naktī divkāršoja savu Meksikas mūra retoriku, draudot 'slēgt valdību', ja likumdevēji nespēs apstiprināt līdzekļus, lai izveidotu sienu robežu pāri ASV dienvidiem.
Plašās 80 minūšu garās runas laikā Fīniksā ASV prezidents sacīja atbalstītājiem, ka opozīcijas demokrāti ir “obstruktīvi” attiecībā uz to, ko viņš labprāt sauc par savu “lielo, skaisto sienu” ar Meksiku.
Pārstāvju palāta ir pieņēmusi izdevumu likumprojektu ar finansējumu dārgajam projektam, taču tā Senātā saskaras ar 'nedrošu nākotni'. Daily Telegraph ziņojumi.
Tuvojoties budžeta cīņai, Tramps sacīja, ka būtu gatavs darīt visu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu finansējumu. 'Ja mums ir jāslēdz mūsu valdība, mēs būvējam šo sienu,' viņš teica. 'Mums būs sava siena. Amerikas iedzīvotāji balsoja par imigrācijas kontroli. Mēs dabūsim šo sienu.
Cīņa, visticamāk, izvērsīsies septembrī, kad administrācija strīdēsies par jaunu budžetu, parāda griestu palielināšanu, nodokļu reformas paketes sākšanu un iespējamu veselības aprūpes likumdošanas atdzīvināšanu. Politiskā .
'Ir iemesls, kāpēc neviens Kongresa loceklis, kas nāk no pierobežas valsts, republikāņu vai demokrātu, neatbalsta fizisku barjeru,' saka. Kalns .
Atturot kaimiņus
Efektīvas sienas celtniecība gar valsts robežu ir bijis populārs priekšlikums 20. un 21. gadsimtā. Kopš Berlīnes mūra krišanas vairāk nekā 40 valstis visā pasaulē ir uzcēlušas barjeras.
'Lielākā daļa kā attaisnojumu minēja drošības apsvērumus un nelegālās migrācijas novēršanu,' saka The Economist .
Šeit ir daži no piemēriem, kurus Tramps varētu meklēt:
Spānija un Maroka
DV1961480
Uz šo saturu attiecas autortiesības.
Pretēji izplatītajam uzskatam visa Spānija neietilpst Ibērijas pussalā. Seūtas un Meliļas pilsētas veido vienīgās divas sauszemes robežas starp Eiropas Savienību un Āfrikas valsti.
Spānijas kontrole pār šīm abām pilsētām aizsākās simtiem gadu, bet tikai 1995. gadā valsts uzcēla pirmo moderno žogu — ar ES finansējumu — ar īpašu mērķi atturēt imigrantus. 2005. gada septembrī tās augstums tika dubultots līdz gandrīz 20 pēdām pēc tam, kad tūkstošiem Subsahāras Āfrikas imigrantu vairākos viļņos mēģināja kāpt pāri žogiem. Apmēram 700 cilvēku tika garām žogiem, bet seši gāja bojā sadursmēs ar Marokas drošības spēkiem.
Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja
Varbūt visslavenākā robežas siena no tām ir demilitarizētā zona starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Tā pastāvējusi vairāk nekā 60 gadus – pussala tika sadalīta divās daļās pēc Korejas kara beigām 1953. gadā.
DMZ, protams, patiesībā nav robeža, ņemot vērā, ka abas valstis tehniski joprojām karo, taču teritorija ir piepildīta ar žogiem un betona barjerām, mīnām un tuneļiem, kā arī lielu skaitu nervozu karaspēku.
Šī līnija ir tik nedroša, ka 'Dienvidkorejas karavīri joprojām turas rokās, atverot reti izmantotas konferenču telpas Korejas demilitarizētās zonas (DMZ) kopīgajā drošības zonā, lai novērstu Ziemeļkorejas karavīru pārvilkšanu pāri robežai,' teikts. Vice News .
Kipra
NIC2004021701309
2004 AFP
Viena no mazāk zināmajām Eiropas robežmūrēm, ANO buferzona Kiprā, tika uzcelta 1974. gadā pēc Kipras Nacionālās gvardes apvērsuma, kas noveda pie Turcijas militārās iejaukšanās un saasināja pilsoņu karu starp grieķu un turku kopienām salā. Dalījuma līnija, kas šķērso galvaspilsētu Nikosiju un pāri pārējai salas daļai, svārstās no 11 pēdām šaurākajā vietā līdz 4,6 jūdzēm platākajā vietā.
ES un ANO atzīst salas dienvidu pusi, savukārt tikai Turcija var tirgoties ar ziemeļiem. 'Šai sadalīšanai un saistībā ar to mūrim ir bijusi nozīme Turcijas atturēšanā no Eiropas Savienības,' saka. žurnālists Nikolauss Hains s.
