Vai ES vajadzētu atjaunot attiecības ar Vladimiru Putinu?
Angela Merkele un Emanuels Makrons virzās uz ES attiecību atjaunošanu ar Maskavu
Ādams Berijs/Getty Images
Vācija un Francija ir aicinājušas izstrādāt ES stratēģiju ciešākai sadarbībai ar Krieviju, panākot, ka sabiedrotie neapzinās pēc Džo Baidena pirmās klātienes tikšanās ar Vladimiru Putinu pagājušajā nedēļā.
Diplomāti pastāstīja Financial Times ka kanclere Angela Merkele mudina bloku apsvērt iespēju uzaicināt Krievijas prezidentu uz samitu ar ES līderiem, piebilstot, ka iniciatīvu atbalsta Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Eiropas samiti ar Putinu tika apturēti pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Krimu, Vācijas un Francijas aicinājumam uz ciešāku saskaņošanu sakrītot ar Baidena aicinājumu. centieni sakārtot ASV un Krievijas attiecības viņa tikšanās laikā ar Putinu Ženēvā.
Attiecības atiestatītas
Saskaņā ar FT teikto, Berlīni un Parīzi pārstāvošie vēstnieki trešdien notikušajā sanāksmē, kad viņi iepazīstināja ar jauniem priekšlikumiem par Briseles turpmākajām attiecībām ar Kremli, kļūdījās citās ES galvaspilsētās.
Vācija uzskata, ka Putina tikšanās ar Baidenu pagājušajā nedēļā ir paraugs attiecību atjaunošanai ar Krieviju, savukārt Merkele, kura regulāri tiekas ar Putinu, ir iestāties par tāda formāta atrašanu, kas ļautu ES runāt vienoti par Krieviju.
Makrons piekrīt Merkeles viedoklim, augsta ranga franču diplomātam FT paziņojot, ka plāni ir saistīti ar efektivitāti, nevis par konkrētu sanāksmju formātu, piebilstot: Ir jēga padomāt par augsta līmeņa diskusiju pievienoto vērtību, kas ir tieši tā. ko ASV izdarīja, rīkojot [Baidena un Putina] samitu Ženēvā.
Līdztekus jaunu ekonomisko sankciju draudiem tika ierosināta jauna stratēģija sarīkot samitu ar Putinu. Politiskā ziņo, un tiek uzskatīts, ka tā veido jaunu ES pieeju Krievijai.
Bloks ir smagi strādājis, lai paliktu vienota, izdarot spiedienu uz Maskavu kopš Krimas aneksijas 2014. gadā . Taču Vācijas un Francijas plāns ir apmulsis dalībvalstis, jo amatpersonas nespēja izskaidrot, kāpēc šāda rīcība šajā konkrētajā laikā varētu dot atšķirīgus rezultātus nekā iepriekšējie mēģinājumi sazināties ar Putinu.
Īpaši iespējams, ka priekšlikums skars Baltijas dalībvalstis un Poliju, kuras visas ir kaimiņos Krievija un gribas ieņemt stingrāku nostāju ar Kremli FT saka.
Tāpat netika skaidri norādīts, vai ierosinātajā samitā tiks iesaistīti visi 27 Eiropas līderi, vai arī sarunas aprobežosies ar Putinu un ES izpilddirektori Urzulu fon der Leienu un tās priekšsēdētāju Šarlu Mišelu. The Guardian ziņojumi.
Neraugoties uz dažu dalībvalstu iespējamajiem protestiem, plāns atspoguļo pieaugošo ES amatpersonu pārliecību, ka tieša saikne ar Krieviju ir labāka nekā pašreizējais Briseles un Maskavas komunikācijas trūkums.
Atzīmējot, ka dažas Baltijas valstis var iebilst pret plānu, sacīja viena augsta ranga ES amatpersona Reuters : Mums ir jārunā par to, kā atbrīvoties no šīs negatīvās spirāles… bet mums ir jāvirzās uz priekšu vienoti.
Atkausēšanas attiecības
ES līderi apsprieda attiecības ar Krieviju pēdējā samitā maijā, secinot, ka ir izveidojusies negatīva spirāle, kad bija nepieciešama selektīva sadarbība ar Krieviju kopējo interešu jomās.
Brīdinājums par nepieciešamību cīnīties pret Krievijas ļaunajām darbībām virsotnes teksts arī mudināja ES diplomātisko dienestu izstrādāt konkrētus priekšlikumus un sviras attiecībā uz sadarbību ar Maskavu, piebilstot: Eiropadome aicina pārskatīt esošo dialoga formātu ar Krieviju, tostarp rīkot sanāksmes vadītāju līmenī.
Taču, lai gan samita secinājumi liecināja par plānu likt pamatus attiecību atsaldēšanai, Francijas un Vācijas teksta projekts ir daudz samiernieciskāks, norāda FT.
Tūlīt ir pamanāmas pazīmes, ka plāns varētu atspēlēties, norāda Politico, sašķeļ ES, pārāk maigi izturoties pret Putinu, piedāvājot samitu, vienlaikus saniknot Maskavu, izvirzot jaunu sankciju draudus.
Finansiālie draudi var apdraudēt Baidena centienus pārslēgt dinamiku starp Rietumiem un Kremli, kā arī ir pārsteiguši daudzus diplomātus un amatpersonas, kas ir tik slikti iecerēti un nelaikā, kā šķiet, lai atalgotu Putinu, pirms redzētu, vai viņš reaģēs pozitīvi. Baidena uvertīras Ženēvā, piebilst vietne.
Par Krievijas nežēlīgo rīcību noraizējušās ES dalībvalstu aizdomas nebūs mazinājušas Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojums, ka tās vakar raidījušas brīdinājuma šāvienus, tostarp bumbas, uz Lielbritānijas karakuģi Melnajā jūrā netālu no Krimas.
Lai gan Lielbritānijas militārais pārstāvis noliedza, ka uz HMS Defender būtu raidīti šāvieni, Krievijas apgalvojumi liecina par arvien pieaugošo turpmākās karadarbības potenciālu, tostarp kiberuzbrukumiem, dezinformāciju un citām Maskavas koordinētām slepenām darbībām, ziņo Reuters.
Politico norāda, ka ES ir daudz iemeslu, lai Maskavu turētu rokas stiepiena attālumā, un tās austrumu dalībvalstis tuvākajās nedēļās varētu vēlēties tos izcelt, saskaroties ar Merkeles un Makrona atbalstīto stratēģiju.
Mēs neredzam iemeslu, kāpēc mums vajadzētu uzlabot attiecības ar Krieviju, vietnei sacīja kāds vecāks diplomāts. Mēs redzam tendenci, par ko esam noraizējušies. Ir lietas, kuras mēs nevaram pieņemt.
