Susas slaktiņš: kāpēc tunisieši netic saviem medijiem
Tunisieši arvien biežāk vēršas pie ārvalstu medijiem, lai uzzinātu, ko viņu laikraksti viņiem nestāsta
2015 Getty Images
autors Mourads Tejebs
Kopš pagājušās piektdienas ārvalstu tūristu slaktiņa Susas pludmales viesnīcā Tunisijas plašsaziņas līdzekļi ir pārpildīti ar ziņām par uzbrukumu un tā sekām, taču Tunisijas sabiedrība neuzticas oficiālajām ziņām.
Pēc sākotnējā apjukuma perioda tūlīt pēc uzbrukuma valsts mediji galvenokārt koncentrējās uz upuru līķu identificēšanu un viņu atgriešanos attiecīgajās mītnes zemēs.
Plašsaziņas līdzekļu uzmanību izpelnījās arī sekojošie aresti, kā arī teorijas par to, kuri teroristu tīkli varētu būt atbalstījuši uzbrukumu un vai ir gaidāmi turpmāki uzbrukumi.
Taču plaši izplatīto sašutumu par to, kā Tunisijas varasiestādes nespēja apturēt divus asiņainus uzbrukumus tik ātri pēc kārtas, gandrīz pilnībā ignorēja plašsaziņas līdzekļi, par kuriem bija zināms, ka tie piekrīt politiskajai iekārtai. Lielākā daļa mediju uzņēmumu Tunisijā vai nu pieder uzņēmumiem, kas ir tieši saistīti ar valsts bijušo autokrātisko režīmu, vai arī tos atbalsta un finansē.
Vienā no nedaudzajiem nopietnajiem ziņojumiem par Tunisijas plašsaziņas līdzekļiem, ko 2012. gadā veica Kārnegi fonds, tika atklāts, ka 'Tunisijas plašsaziņas līdzekļi joprojām ir vieta, kur notiek manipulācijas, iebiedēšana un aizspriedumi'.
Nesenais ziņojums (arābu valodā), autors Haica , Tunisijas plašsaziņas līdzekļu regulēšanas iestāde, visā plašsaziņas līdzekļu ziņojumā par Susas uzbrukumu konstatēja ētiskus un profesionālus pārkāpumus. Haica minēja 'nemērīgu' un 'neracionālu' attieksmi pret informāciju, kā arī žurnālistu 'naida runu'. Regulators aicināja raidorganizācijas pieņemt profesionālāku pieeju teroristu uzbrukumu atspoguļošanai.
Tā vietā, lai analizētu drošības noteikumu nepilnības tūrisma kūrortos, kas atrodas ārpus valsts galvaspilsētas, plašsaziņas līdzekļi ir koncentrējuši uzmanību uz grūti pierādāmām saiknēm starp aizdomās turamo bruņoto vīru Seifedinu Rezgui un stingrām islāmistu grupām.
Joprojām ir jautājumi par to, kā aizdomās turamais bruņotais vīrietis varēja pavadīt 35 minūtes apšaudē bez jebkādas policijas iejaukšanās, kad Hammas-Sousse policijas iecirknis atrodas tikai desmit minūšu attālumā no nozieguma vietas.
Tāpat kā bijušā valdnieka Zine El Abidine Ben Ali laikos, kurš bija izstumts Arābu pavasara laikā 2011. gadā tunisieši atkal vēršas pie ārvalstu preses un sociālajiem medijiem, lai uzzinātu, ko viņu pašu laikraksti, radio un TV tīkli viņiem nestāsta.
