Kā izvērtās Igaunijas naudas atmazgāšanas skandāls
Bloomberg lēš, ka laikā no 2008. līdz 2015. gadam caur valsts centrālo banku plūda 1 miljards dolāru
Kaspers Palsnovs/AFP/Getty Images
Bankas, kas veic uzņēmējdarbību Igaunijā, no 2008. līdz 2015. gadam veica nerezidentu pārrobežu darījumus vairāk nekā 1 miljarda ASV dolāru apmērā.
Reuters ziņo, ka pēdējo mēnešu laikā pakāpeniski parādās skaitļi, kas atspoguļo iespējamo naudas atmazgāšanas apjomu Igaunijā.
Septembrī Dānijas Danske Bank iekšējā ziņojumā atklāja, ka maksājumi 200 miljardu eiro apmērā, no kuriem lielu daļu tā raksturoja kā aizdomīgus, no 2007. līdz 2015. gadam tika pārvietoti caur tās Igaunijas filiāli.
Skandāls noveda pie Danske izpilddirektora atkāpšanās un mudināja regulatorus visā Eiropas Savienībā apšaubīt bloka finanšu sektora pārraudzību.
Taču, lai gan Danske ir kļuvis gandrīz sinonīms naudas atmazgāšanai, arvien vairāk liecina, ka tā ir tikai neliela daļa no Eiropas netīrās naudas mašīnas, saka Blumbergs .
Danske skandāls ir pārsteidzis Eiropu, jo reģions saskaras ar skaidrām pazīmēm par plaši izplatītiem pārkāpumiem, kuros augsta līmeņa bankas atkārtoti pievēra acis uz aizdomīgu līdzekļu apriti, norāda ziņu aģentūra.
Arī skandāls neattiecas tikai uz vēsturiskiem gadījumiem.
Maijā Igaunijas Finanšu izlūkošanas vienības (FIU) dati liecināja, ka laika posmā no 2012. līdz 2016. gadam caur bankām valstī tika legalizēti vairāk nekā 13 miljardi ASV dolāru.
Ņujorkā bāzētās konsultāciju kompānijas AlixPartners rīkotājdirektors Svens Stumbauers saka, ka atklājumi vairāk runā par sistēmisku problēmu Baltijas valstīm, kuras ir vēlējušās pozicionēt sevi kā privātbanku centru Austrumeiropā.
Skandāls draud arī ietekmēt Ziemeļvalstu banku iestādes, kas aktīvi darbojas Balkānos.
Pēc trešdienas Bloomberg atklājumiem Zviedrijas SEB un Swedbank, kurām abām ir bankas darbības Igaunijā, tirdzniecība bija attiecīgi par 5,4% un 7,2% zemāka.
