Atklātas Ķīnas slepenās musulmaņu internēto nometnes
BBC izmeklēšana atklāj 'cietuma tipa struktūru' tikai Sjiņdzjanas musulmaņu minoritātēm
Pekina tiek apsūdzēta spīdzināšanā, piespiedu sterilizācijā un veselu ģimeņu 'pazušanā'.
Ozans Kose/AFP, izmantojot Getty Images
Šķiet, ka Ķīna ir izveidojusi vairākas slepenas internēšanas nometnes, kuras izmantoja, lai ieslodzītu simtiem tūkstošu etnisko ķīniešu musulmaņu, kuru eksistenci varas iestādes jau sen noliedz, atklājusi jauna BBC izmeklēšana.
Aprakstot šo problēmu kā vienu no mūsu laikmeta aktuālākajām cilvēktiesību problēmām, raidorganizācija satelītattēlu apgalvojumu analīze ir atklājusi daudzas lielas cietuma tipa struktūras, kas pēdējos gados ir uzceltas visā Siņdzjanā.
Tajā teikts, ka tie ir paredzēti tikai Sjiņdzjanas musulmaņu minoritātēm, no kurām daudzas nerunā ķīniešu valodā kā dzimtajā valodā.
Saskaņā ar GMV, starptautisku aviācijas un kosmosa uzņēmumu, kam ir pieredze infrastruktūras novērošanā no kosmosa, vienā objektā ārpus Dabančenas, stundas brauciena attālumā no provinces galvaspilsētas Urumči, ir aptuveni 130 000 cilvēku.
Ķīnas izturēšanās pret etniskajiem uigūriem un citiem turku musulmaņiem valsts ziemeļaustrumu Sjiņdzjanas reģionā ir nonākusi arvien pieaugošā starptautiskā uzraudzībā pēc tam, kad sāka parādīties ziņojumi par mērķtiecīgu vardarbību un sistemātisku aizturēšanu.
UZ Reuters augusta ziņojumā teikts, ka varas iestādes ir dramatiski pastiprinājušas drošību un uzraudzību reģionā, ieviešot policijas kontrolpunktus, pāraudzināšanas centrus un masveida DNS savākšanu pēdējo divu gadu laikā.
Pagājušajā mēnesī ANO cilvēktiesību ekspertu grupa apsūdzēja Ķīnu uiguru turēšanā bez apsūdzības vai tiesas kaut kas līdzīgs milzīgai internātu nometnei, kas tīta ar noslēpumu un kurā tiek apgalvots, ka vardarbība un spīdzināšana ir ierasta parādība.
Pekina ir vairākkārt noliegusi apsūdzības, sakot, ka cilvēki labprāt apmeklē speciālās arodskolas, kas cīnās pret terorismu un reliģisko ekstrēmismu.
Uigūriem ir sena sacelšanās un pretošanās pret Ķīnas varu vēsture, kas aizsākās gadsimtiem ilgi, taču milzīgās minerālu bagātības reģionā, īpaši naftas un gāzes veidā, ir radījušas daudz investīciju, strauju ekonomikas izaugsmi un vilni. Han ķīniešu kolonistu no austrumiem.
Tas ir veicinājis vietējo uiguru iedzīvotāju pieaugošo aizvainojumu pret Pekinu, izraisot teroristu uzbrukumu straumi pēdējo desmit gadu laikā, kas ir pamudinājuši Ķīnas varas iestādes veikt represijas.
Ir ieviesti jauni juridiski sodi, lai ierobežotu islāma identitāti un praksi, savukārt ir notikusi masveida pasu atsaukšana, lai apturētu daudzu uiguru pamešanu no valsts.
No aptuveni desmit miljoniem uiguru, kas palikuši Sjiņdzjanā, ANO apgalvo, ka vairāk nekā viens miljons ir ieslodzīti nometnēs, lielākā daļa bez tiesas, savukārt divi miljoni bijuši spiesti pakļauties pāraudzināšanai un indoktrinācijai.
Ķīna konsekventi noliegusi, ka ieslodzītu musulmaņus bez tiesas, taču nometnēm jau sen pastāv eifēmisms – izglītība, norāda BBC.
Gandrīz noteikti, reaģējot uz pieaugošo starptautisko kritiku, varas iestādes ir sākušas dubultot šo aprakstu ar pilnu propagandas gājienu.
Tomēr, pieaugot pierādījumiem, ka tā sauktās izglītības nometnes ir daudz draudīgākas, nekā šķiet, režīmam drīzumā var nākties atbildēt uz sarežģītiem jautājumiem.
