Krievija-Ķīna: jaunā pasaules kārtība
Bijušie komunistu konkurenti vēlas veidot ciešākas saites autokrātisko valdnieku vadībā
Vladimirs Putins Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības samitā paspiež roku Sji Dzjiņpinam
Gregs Beikers/AFP/Getty Images
Krievija un Ķīna centīsies nostiprināt savu plaukstošo partnerību un pieaugošo ietekmi uz pasaules arēnā, kad to vadītāji tiksies vēlāk šogad.
Pēc pārliecinošās uzvaras vēlēšanās Vladimirs Putins jūnijā dosies uz Pekinu, lai tiktos ar savu Ķīnas kolēģi Sji Dzjiņpinu.
Sji pagājušajā gadā apmeklēja Krieviju un kopš tā laika ir virzījis izmaiņas Ķīnas konstitūcijā, atceļot termiņu ierobežojumus un faktiski liekot viņam līderis uz mūžu .
Krievijas valsts mediji vēsta, ka vizīte tiks balstīta uz abu līderu solījumu, kas tika dots pagājušā gada novembrī notikušajā Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības (APEC) sanāksmē, uzlabot divpusējās attiecības un sadarbību starptautiskajos jautājumos.
Atzīmējot, ka Ķīna un Krievija ir stingri atbalstījušas viena otru savu galveno nacionālo interešu aizsardzībā un vēl vairāk nostiprinājušas politisko savstarpējo uzticību, Sji sacīja, ka abas valstis ir stratēģiski partneri, kas patiesi ir uzticējušies viena otrai, Ķīnas valsts pārziņā. Siņhua toreiz ziņoja ziņu aģentūra.
Pastiprinātās sadarbības jomās, visticamāk, būs brīvās tirdzniecības līguma izstrāde Āzijas un Klusā okeāna reģionam, kā arī palielināta divpusējā tirdzniecība enerģētikas, investīciju, tehnoloģiju, aviācijas, kosmosa un infrastruktūras jomās.
Paredzama arī ciešāka drošības mērķu saskaņošana, jo īpaši tā dēvētās kibersuverenitātes veicināšanā, lai līdzsvarotu ASV, NATO un Japānas arvien kareivīgāko rīcību.
Pēc Rietumu sankcijām pēc Krievijas iebrukuma Krimā Pekina palielināja savu ekonomisko atbalstu Maskavai, un abas valstis jau ilgu laiku ir atbalstījušas viena otru Apvienoto Nāciju Organizācijā tādos jautājumos kā Ziemeļkoreja un Sīrija, kur tās ir opozīcijā vai nepiekrīt. ASV, saka CNN .
Septembra sanāksmē ANO abu valstu ārlietu ministri kritizēja Vašingtonas agresīvo nostāju un sacīja, ka pasaule attālinās no vienas lielvaras dominēšanas un pāriet uz daudzpolārāku pasauli.
Nav palicis nepamanīts, ka jūnija sanāksme notiks kopā ar Šanhajas Sadarbības organizācijas (SCO) sanāksmi, kas ir šīs daudzpolaritātes galvenā daļa, ziņo CNN.
Raidorganizācija saka, ka SCO, kurā ietilpst Ķīna, Krievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna, Indija un Pakistāna, ir salīdzināta ar NATO austrumu daļu, un tā ir daļēji izveidota, lai līdzsvarotu rietumu ietekmi Āzijā un Tuvajos Austrumos.
Dmitrijs Kosirevs, raksta Kremļa atbalstītajai vietnei Sputnik , saka, ka Donalda Trampa protekcionistiskā tirdzniecības politika ir piespiedusi globalistus Rietumos atzīt sakāvi, atzīstot, ka ne Krievija, ne Ķīna nedejos pēc viņu melodijas.
Bet Roberts Kaplans iekšā The Wall Street Journal ir brīdinājuma vārds tiem, kas prognozē neapturamu uzplaukumu pasaulē, kurā arvien vairāk dominē Krievijas un Ķīnas duopols.
Viņš apgalvo, ka vidusšķiras bagātības un tehnoloģiju attīstības sprādzieni rada spiedienu uz valdībām, lai tās būtu uzmanīgākas pret savu pilsoņu vajadzībām.
Viņš saka, ka domas, ko kontrolē Ķīnas režīms, ko mēģina nolikt uz saviem cilvēkiem, darbosies pagaidām. Bet galīgais rezultāts būs vairāk psihozes, apspiešanas un trauksmes individuālā līmenī. Galu galā šie jaunie sociālie sprādzieni radīsies.
