ASV brīdina par Ziemassvētku teroru Eiropā
Festivālos un tirgos aicināts ievērot piesardzību, jo Francija aiztur septiņus pretterorisma reidos Strasbūrā un Marseļā
- ASV brīdina par Ziemassvētku teroru Eiropā
- ASV brīdina par Ziemassvētku teroru Eiropā
- ASV brīdina par Ziemassvētku teroru Eiropā
Franču karavīrs stāv sardzē Strasbūras Ziemassvētku tirdziņā 2015. gada novembrī
Frederiks Florins/AFP/Getty Images
ASV amatpersonas brīdinājušas, ka Eiropa Ziemassvētku laikā var saskarties ar teroraktu vilni pēc tam, kad Francijas drošības dienesti paziņoja, ka izjaukuši ar Islāma valsti saistītu sazvērestību.
Valsts departaments mudināja ASV pilsoņus turpmākajās nedēļās būt piesardzīgiem festivālos, pasākumos un brīvdabas tirgos visā kontinentā. Brīdinājumu, kas ir spēkā līdz 2017. gada 20. februārim, neizraisīja kāds konkrēts apdraudējums, tā piebilda.
'Teroristi var izmantot dažādas taktikas, izmantojot gan konvencionālos, gan nekonvencionālos ieročus un vēršoties gan pret oficiālām, gan privātām interesēm,' brīdināja.
Pagājušajā svētdienā Francijas policija pretterorisma reidos Strasbūrā un Marseļā arestēja septiņus cilvēkus. Iekšlietu ministrs Bernards Kazenēvs sacīja, ka aresti ir daļa no astoņus mēnešus ilgas izmeklēšanas.
Viņš piebilda: 'Mūsu valstī terorisma draudi nekad nav bijuši tik augsti. Pretterorisma dienesti ir pilnībā mobilizēti.
Tiek uzskatīts, ka īpaši apdraudēti ir Ziemassvētku tirdziņi, kas ir populāra svētku atrakcija gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. 2000. gadā Strasbūras gadatirgus, kurā šogad paredzēts apmeklēt vairāk nekā divus miljonus apmeklētāju, bija ar Al-Qaeda saistīto teroristu izjauktā sazvērestības mērķis.
Septembrī pēc uzbrukumiem Parīzē, Nicā un Briselē Francijas premjerministrs Manuels Valss paziņoja, ka draudu līmenis ir maksimālais un drošības dienesti izjauc uzbrukumus 'katru dienu'.
Tikmēr Francijas pretterorisma virsnieks šonedēļ pastāstīja CNN ka 'Francijas drošības dienestu radara islāmistu ekstrēmistu skaits ir pieaudzis līdz vairāk nekā 15 000, un viena no pieaugošajām bažām bija par to, cik ātri notiek radikalizācija'.
Viņš piebilda, ka, lai gan pretterorisma operācijas pēdējos mēnešos ir pastiprinājušās, pastāv 'akūtas briesmas' radikāļu uzbrukumiem Francijas teritorijā, ko vadīja, mudināja vai iedvesmo IS.
Parīzes uzbrukumi: Francija atceras upurus pēc viena gada
14. novembris
Vakar visā Francijā notika atceres ceremonijas, atzīmējot pirmo gadadienu kopš terorakta, kas Parīzē prasīja 130 cilvēku dzīvības.
Prezidents Fransuā Olands visā pilsētā atklāja plāksnes, pieminot tos, kuri bija zaudējuši dzīvību, bet nerunāja, sakot, ka vēlas, lai diena būtu par upuriem, nevis politiku.
Sestdien naktsklubs Bataclan, kurā tika nogalināti 89 cilvēki, pirmo reizi kopš uzbrukumiem atvēra durvis ar minūtes klusuma brīdi, kam sekoja britu dziedātāja Stinga uzstāšanās.
Ārkārtas stāvoklis
Francijas premjerministrs Manuels Valss vakar paziņoja, ka ārkārtas stāvoklis, kas tika noteikts tūlīt pēc uzbrukumiem, tiks pagarināts.
Šī ir otrā reize, kad tiek atjaunoti pasākumi, kas policijai piešķir papildu pilnvaras veikt kratīšanas un aizturēt cilvēkus. Tie tika pagarināti arī pēc jūlijā notikušā terora akta Nicā, kad kravas automašīnas vadītājs izbrauca cauri pūlim, nogalinot 84 cilvēkus.
Tomēr oficiālajā izmeklēšanā teikts, ka ārkārtas stāvoklim ir tikai “ierobežota ietekme” uz drošības uzlabošanu.
Kādas ir politiskās sekas?
Aptaujas liecina, ka atbalsts sociālistu valdībai ir rekordzems, gaidāms, ka galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marine Lepēna nākamgad gaidāmajās prezidenta vēlēšanās gūs lielus panākumus. Lai gan aptaujas liecina, ka viņai ir maz izredžu uzvarēt, tiek prognozēts, ka viņa sasniegs balsošanas otro kārtu kā viena no divām labākajām kandidātēm.
Lepēna pagājušajā mēnesī sacīja, ka Francijas valdība ir vāja un ka Valss un Olands nav spējuši risināt imigrācijas jautājumu, kas, pēc viņas teiktā, ir tieši saistīts ar nacionālo drošību.
Valls viņas kritiku noraidīja.
“Kad valstij uzbrūk, ir saprotams, ka cilvēki uzdod jautājumus. Bet mans pienākums ir nesekot sabiedriskās domas aptaujām. Mēs pieņēmām divus pretterorisma likumus. Galēji labējie nobalsoja pret tiem,” viņš sacīja.
Lepēna pastāstīja BBC šīs nedēļas nogalē Apvienotās Karalistes balsojums par izstāšanos no ES un Donalda Trampa šokējošā uzvara pagājušajā nedēļā notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās ir palielinājusi viņas pašas izredzes uzvarēt.
Parīzes uzbrukumi: kāpēc Salaha Abdeslama aizsardzības komanda atkāpās
12. oktobris
Advokāti, kas iecelti, lai aizstāvētu teroristu šūnas, kas pagājušajā gadā Parīzē nogalināja 130 cilvēkus, aizdomās turamo vadītāju, paziņo, ka ir iesnieguši atlūgumu.
To pastāstīja franču advokāts Frenks Bertons un beļģis Svens Mērija BFM TV viņi piekrita pārstāvēt Salahu Abdeslamu ar nosacījumu, ka viņš runās ar viņiem par savu līdzdalību slaktiņā.
'Mēs esam pārliecināti, un viņš mums ir teicis, ka viņš nerunās, ka viņš izmantos savas tiesības klusēt. Ko mēs varam darīt?' Bertons teica.
Sākotnēji tika teikts, ka Abdeslams ļoti vēlējies tiesā skaidroties. Tiek ziņots, ka viņa atteikšanos sadarboties pamudināja lēmums piemērot viņam 24 stundu videonovērošanu.
Šķita, ka Bertons izteica līdzjūtību savam bijušajam klientam, sakot: “Kad kāds dienu un nakti vēro katru tavu kustību, tu kļūsti traks. Tas ir politiska, nevis tiesas lēmuma rezultāts.
Mērija piekrita, ka veids, kā lieta tika risināta, ir 'kauns'. Īstie upuri bija tie, kuri tika ievainoti vai zaudēja tuviniekus Parīzes uzbrukumos, viņš sacīja: 'Viņiem ir tiesības uz patiesību un mēģināt saprast nesaprotamo.'
Viņi piebilda, ka Abdeslams par viņu lēmumu tika paziņots pagājušajā ceturtdienā, un viņš nebija izteicis interesi par savas juridiskās komandas nomaiņu.
Abdeslams tika sagūstīts pēc tam, kad martā tika ievainots apšaudē ar policiju Briseles Molenbēkas rajonā.
Tiek uzskatīts, ka viņš bija galvenais organizētājs koordinētajiem terora uzbrukumiem 2015. gada 13. novembrī, kad uzbrucējs atklāja uguni Parīzes centrā, tostarp nogalināja desmitiem koncerta apmeklētāju Bataclan teātrī.
Pašnāvnieki no tās pašas kameras Francijas un Vācijas futbola spēles laikā arī mēģināja uzspridzināt sprāgstvielas stadionā Stade de France, taču nevarēja piekļūt stadionam.
Kopumā tika nogalināti 130 cilvēki un 368 ievainoti. Abdeslams esot vienīgais teroristu šūnas izdzīvojušais.
Parīzes uzbrukumi: Salāhs Abdeslams 'necīnīsies pret izdošanu Francijai'
24. marts
Salāhs Abdeslams, kura aizturēšana Briselē pagājušajā nedēļā ir saistīta ar otrdien notikušo terora akti Briselē necīnīsies pret izdošanu Francijai, paziņojis viņa advokāts.
26 gadus vecais francūzis ir galvenais aizdomās turamais 2015. gada 13. novembra Parīzes uzbrukumos, kuros gāja bojā 130 cilvēki. Viņš tika arestēts un ievainots policijas reidā Briseles priekšpilsētā 18. martā.
Lai gan Abdeslams iepriekš bija paziņojis, ka apstrīdēs izdošanu, viņa advokāts Svens Mērija ceturtdien franču medijiem sacīja, ka viņa klients tagad vēlas pēc iespējas ātrāk doties uz Franciju. Pasaule saka, ka advokāts tiksies ar tiesnesi, kas izskatīs lietu, lai pieprasītu izdošanu.
Jautāta par izmaiņām, Mērija sacīja, ka viņa klients saprot, ka 'šeit ir tikai mazs gabals' un ka viņš vēlas 'izskaidrot sevi Francijā'.
Viņš piebilda, ka Abdeslams nebija informēts par šīs nedēļas uzbrukumiem Beļģijas galvaspilsētā.
Jautāta, kā viņš reaģēja uz šīm ziņām, Marija atbildēja: 'Viņam nebija nekādas reakcijas.'
Abdeslams un vēl divi vīrieši Briseles tiesā ieradās ceturtdienas rītā, taču sēde tika atlikta līdz 7.aprīlim. Mērija sacīja, ka ir nepieciešams vairāk laika, lai izpētītu lielo lietu par šo lietu.
Pēc otrdienas pašnāvnieka sprādzieniem izmeklētāji apmeklēja Abdeslamu cietumā Ikdienas pasts .
Uz Francijas radiostacijas Europe 1 jautājumu, vai Abdeslams ir sadarbojies ar Beļģijas izmeklētājiem, Mērija atbildēja 'nē', sakot, ka viņa klients vispirms vēlējies lūgt juridisku padomu.
Iekšlietu ministrs un tieslietu ministrs šodien pēc pašnāvnieku uzbrukumiem piedāvāja premjerministram Šarlam Mišelam atkāpties, taču tika atteikts, pamatojoties uz to, ka Beļģija pašreizējos apstākļos bez tiem nevarētu iztikt, ziņo beļģis. Laikraksts Le Soir .
Parīzes uzbrukumos tiek turēts aizdomās, ka Salāhs Abdeslams plānoja uzbrukumu Briselei
21. marts
Pēc Beļģijas ārlietu ministra teiktā, Parīzes uzbrukumos ir aizdomas, ka Salāhs Abdeslams plānojis turpmākus uzbrukumus.
Abdeslams, iespējamais pagājušā gada novembrī notikušo uzbrukumu, kuros gāja bojā 130 cilvēki, organizators, izmeklētājiem sacīja, ka ir 'gatavs Briselē sākt kaut ko jaunu', vakar paziņoja Didjē Reinderss.
'Mēs atradām daudz ieroču, smago ieroču, veicot mūsu izmeklēšanas sākšanu, un mēs atradām jaunu tīklu ap viņu Briselē,' viņš teica.
Abdeslams tika aizturēts pēc policijas operācijas Briseles priekšpilsētā Molenbēkā pagājušajā piektdienā, un vēlāk viņam tika izvirzītas apsūdzības 'piedalīšanās teroristu slepkavībā' un 'piedalīšanās teroristu grupējuma darbībās'.
Viņš arī esot teicis Beļģijas izmeklētājiem, ka 13. novembra vakarā plānojis uzspridzināties pie Stade de France, taču pārdomājis un neuzspridzināja pašnāvnieka vesti.
Francijas galvenais terorisma prokurors Fransuā Molins sacīja: 'Šie pirmie paziņojumi atstāj neatbildētu veselu virkni jautājumu, uz kuriem Salaham Abdeslamam būs jāatbild.'
Beļģijas policija arī mēģina identificēt otru vīrieti, kurš arestēts līdzās Abdeslamam, saka Laiki . Savā viltotajā Beļģijas personas apliecībā nosaukts Armīns Čukri, viņš bija aizbēgis no Briseles pagājušās nedēļas sākumā notikušā apšaude, kurā policijas snaiperis nogalināja viņa līdzdalībnieku Mohamedu Belkaidu.
Izmeklēšanas uzmanības centrā šobrīd ir vēl divi aizdomās turamie. The Guardian ziņo, ka abi ir 'uzskatāmi par bruņotiem un bīstamiem' un joprojām bēg, neskatoties uz četrus mēnešus ilgām starptautiskām medībām.
Viens no vīriešiem Mohameds Abrini ir Abdeslama bērnības draugs, kurš no 10. līdz 11. novembrim kopā ar viņu un Abdeslama brāli Brahimu brauca ar automašīnu starp Briseli un Parīzi. Viņš nav redzēts kopš 12. novembra. Brahims uzspridzinājās 13. novembra uzbrukumu laikā.
Otrs aizdomās turamais Sufiane Kayal uzrādīja viltotus dokumentus, kad pagājušā gada 9. septembrī tika pārbaudīts uz Austrijas un Ungārijas robežas, kad viņš ceļoja kopā ar Abdeslamu un Belkaidu.
