Septītā aizdomās par pašnāvību Bristoles universitātē mazāk nekā 18 mēnešu laikā
Pētnieki norāda uz spiedienu uz studentiem, tostarp akadēmiskām, finansiālām un mājokļa problēmām
Londona, Liverpūle un Bristole starp tām, kas celtas no cilvēku tirdzniecības ieņēmumiem
Adrians Deniss/Getty Images
Tiek uzskatīts, ka tiesību zinātņu students ir atņēmis sev dzīvību septītajā aizdomās par pašnāvību Bristoles universitātē kopš 2016. gada oktobra.
Trešā kursa students Džastins Čens no Kanādas tika atrasts miris 12. janvāra vakarā. The Guardian ziņojumi.
Čenas māsa Tifānija sociālajā tīklā Facebook rakstīja, ka viņas brālis cieta no smagas depresijas, kas galu galā noveda pie viņa nāves. Kā ziņots, policija teica universitātes amatpersonām, ka uzskata, ka viņš atņēma sev dzīvību.
Kā liecina Sabiedriskās politikas pētījumu institūta (IPPR) domnīcas pētījums, strauji pieaug ziņojumi par garīgām slimībām, garīgām ciešanām un zemu labklājību, kas saistītas ar Lielbritānijas studentiem augstākajā izglītībā. 2015.–2016. gadā 15 395 augstākās izglītības pirmā kursa studenti Apvienotajā Karalistē atklāja garīgās veselības stāvokli – gandrīz piecas reizes vairāk nekā 2006.–2007. gadā. IPPR pētījums atrasts. Pētījumā teikts, ka studenti var būt pakļauti papildu riskam dažādu faktoru kombinācijas dēļ, kas saistīti ar akadēmisko, finansiālo un sociālo spiedienu.
Atsevišķā Mančestras Universitātes pētījumā, kurā 2014. un 2015. gadā Anglijā un Velsā tika veiktas 922 pašnāvības, kuras izdarīja cilvēki, kas jaunāki par 25 gadiem, atklājās, ka pašnāvību skaits katrā vecumā nepārtraukti pieauga pusaudža gados un 20. gadu sākumā. Lielākā daļa no tiem, kas atņēma sev dzīvību, bija vīrieši (76%), teikts pētījumā.
'Akadēmiskais spiediens un iebiedēšana bija biežāk sastopama pirms pašnāvības vecumā līdz 20 gadiem, savukārt darba, mājokļa un finanšu problēmas biežāk radās 20 līdz 24 gadus veciem jauniešiem,' teikts ziņojumos.
