Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss saņem Nobela Miera prēmiju
Komiteja atzinīgi vērtē politiķa centienus pēc 52 gadus ilgušā konflikta vienoties par miera līgumu ar Farc nemierniekiem
Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss (pa kreisi) paspiež roku Farc partizānu līderim Timončenko (pa labi), Kubas prezidentam Raulam Kastro turoties rokās Havanā 2015. gada septembrī
Yamil Lage/AFP/Getty Image
Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam 2016. gada Nobela Miera prēmija piešķirta par viņa centieniem pielikt punktu savas valsts piecu gadu desmitu konfliktam ar nemierniekiem Farc.
Viņš saņems medaļu, diplomu, Nobela prēmijas laureāta titulu un finansiālu balvu aptuveni 735 000 mārciņu vērtībā.
Nobela komitejas tiesneši Norvēģijā atzinīgi novērtēja viņa centienus vienoties par miera līgumu ar Farc nemierniekiem, kas tika parakstīts pagājušajā mēnesī pēc četru gadu sarunu perioda.
Pagājušās nedēļas nogalē notikušajā referendumā kolumbieši šo vienošanos noraidīja, taču komiteja pauda cerību, ka balva 'dos [Santos] spēku, lai gūtu panākumus šajā grūtajā uzdevumā' un ka Kolumbijas iedzīvotāji 'pļaus izlīguma procesa augļus'. gados.
Aptuveni 260 000 cilvēku ir gājuši bojā 52 gadus ilgajā konfliktā, un vairāk nekā seši miljoni cilvēku ir pārvietoti iekšzemē. Santosa sarunas bija 'ievērojami pietuvinājušas asiņaino konfliktu mierīgam risinājumam', sacīja Nobela tiesneši.
Šeit ir dažas citas personas un grupas, kuras, domājams, pretendēja uz šī gada Nobela Miera prēmiju:
Sīrijas baltās ķiveres
Baltās ķiveres ir 3000 brīvprātīgo grupa, kas katru dienu nodara kaitējumu savām dzīvībām, lai glābtu sīriešus. Grupā, kas nosaukta pēc galvassegu krāsas, ir vīrieši un sievietes no dažādām vidēm, tostarp daži no valsts izcilākajiem domātājiem.
'Balto ķiveru paveiktais var šķist kā piliens jūrā, taču tas, ko tās pārstāv, ir milzīgs: izturība un drosme barbarisma priekšā,' saka. The Guardian .
Svetlana Gannuškina
Ievērojamās Krievijas cilvēktiesību aktīvistes Svetlanas Gannuškinas Pilsoniskās palīdzības komiteja sniedz juridisku palīdzību, palīdzību un izglītību migrantiem un bēgļiem un norāda, ka kopš 1990. gada tā ir palīdzējusi vairāk nekā 50 000 cilvēku.
Tomēr pagājušajā gadā Krievijas valdība Pilsonisko palīdzību nosauca par 'ārvalstu aģentu', un eksperti saka, ka balvas piešķiršana Gannuškinai varētu būt izraisījusi Maskavas pretreakciju.
Pāvests Francisks
Pāvests būtu bijis pirmais Romas katoļu baznīcas vadītājs, kurš ieguvis šo balvu. Pāvests aicinājis visā pasaulē rīkoties saistībā ar bēgļu krīzi un aprīlī palīdzējis izglābt 12 musulmaņu bēgļus no nometnes Grieķijā, izmitinot viņus Vatikānā. 'Pāvesta Franciska apņemšanās nodrošināt līdzjūtību un mieru ir patiesi globāla,' sacīja žurnāls Time, kas viņu nosauca par Gada cilvēku 2013. gadā.
Lesbas iedzīvotāji
Šīferis žurnāls uzskatīja, ka šogad balva varētu būt saņēmusi Grieķijas Lesbas salas iedzīvotājiem, kuri palīdz bēgļiem un migrantiem mazgāties pie savām mājām.
Viena iedzīvotāja Emīlija Kamvsi tika izvēlēta kā potenciāli simboliska izvēle pēc tam, kad izplatījās fotogrāfija, kurā viņa ar divām citām vecāka gadagājuma sievietēm palīdz mātei no Sīrijas. Sievietes kļuva par grieķu dāsnuma simboliem pret bēgļiem, kuri pēdējos gados ir aizbēguši uz Eiropu.
Kamvysi apņēmās atdot savu naudas balvas daļu nīkuļojošajai Grieķijas veselības aprūpes sistēmai, ja viņa uzvarēs. 'Es vēlos, lai Grieķija iegūtu šo balvu, nevis tikai es,' viņa teica.
