Kiberkarš vai gāzes izpirkuma maksa? Kā Krievija varētu reaģēt uz sankcijām
Krievija saka, ka ASV un ES sankcijas ir 'absolūti nepieņemamas' un brīdina par represijām
Krievija ir dusmīgi reaģējusi uz ES rezolūciju paplašināt sankcijas pret Krieviju pēc Malaysia Airlines reisa MH17 notriekšanas, raksturojot pasākumus kā 'absolūti nepieņemamus'.
Premjerministrs Dmitrijs Medvedevs ir solījis 'savstarpējus pasākumus' jaunajai sankciju kārtai. Bet ko Maskava var darīt, reaģējot uz Rietumu embargo un finanšu ierobežojumiem?
Patīk par līdzīgu
Prezidents Vladimirs Putins brīdinājis, ka jebkādām sankcijām pret Krieviju būs 'bumeranga efekts', kas kaitēs ASV un ES. Medvedevs norāda, ka, reaģējot uz jauno ierobežojumu kārtu, varētu tikt ieviesti 'savstarpēji pasākumi pret ārvalstu uzņēmumiem un privātpersonām'. Krievijas Ārlietu ministrija norāda, ka jebkuras sankcijas tiks sagaidītas ar represijām pret Amerikas un Eiropas uzņēmumiem. 'Ja Vašingtona ir nolēmusi sagraut Krievijas un ASV attiecības, tad tā būs pati uz galvas,' teikts ministrijas paziņojumā. 'Mēs negrasāmies paciest šantāžu un paturam tiesības uz atbildes pasākumiem.'
Īpašuma konfiskācija
Krievijas ministri šobrīd strādā pie likumprojekta, kas ļautu valstij konfiscēt ASV un Eiropas uzņēmumu īpašumus. Valdības vecākais pārstāvis Andrejs Klišas ziņu aģentūrai RIA Novosti sacīja, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai palīdzētu prezidentam un valdībai aizsargāt mūsu suverenitāti no uzbrukumiem. Tomēr politikas analītiķi šo soli ir noraidījuši kā 'biedējošu retoriku, kas, visticamāk, nepārvērsīsies darbībā', norāda Moscow Times . Juridiskie eksperti norāda, ka aktīvu konfiskācija ir maz ticama, jo tā pārkāpj Krievijas un starptautiskos likumus.
Kiberkarš
Birmingemas pilsētas universitātes datordrošības eksperts profesors Maiks Džeksons brīdina, ka Krievija pret ES sankcijām var atriebties ar kiberkaru. “Tradicionāli atbilde uz sankcijām ir bijusi būtisko piegāžu liegšana tiem, kas piemērojušas sankcijas, piemēram, naftas piegādes pārtraukšana Vācijai. Mūsdienu elektroniskajā laikmetā atbilde varētu būt, elektroniski traucējot valdības un rūpniecības darbību,' saka Džeksons.
Pēc Džeksona teiktā, kiberspiegi, kurus, domājams, sponsorē Krievijas valdība, tagad darbojas visā Austrumeiropā. Ir zināms, ka daži no šiem spiegiem ir iefiltrējušies vairāku valdības departamentu datoros. 'Tiek uzskatīts, ka viņi galvenokārt meklē noslēpumus, taču nav iemesla, kāpēc viņu tīklus nevarētu izmantot, lai atspējotu IT darbības un kropļotu valdības funkcijas,' saka Džeksons.
Politisks traucējums
Eksperti brīdina, ka sankciju pastiprināšana var izraisīt to, ka Krievija kļūst arvien obstruktīvāka pasaules arēnā, īpaši saistībā ar starptautiskajiem centieniem pret Irānu, Sīriju un Ziemeļkoreju. Krievija, iespējams, varētu izmantot savas veto tiesības ANO Drošības padomē, lai bloķētu starptautiskas iniciatīvas, piemēram, neseno Austrālijas centienus pieņemt rezolūciju, kas piešķir starptautiskajiem izmeklētājiem pilnīgu 'neierobežotu' piekļuvi MH17 avārijas vietai.
Gāzes aizturēšana
Eiropa gatavojas 'gāzes krīzei', saka Daily Telegraph , paredzot iespēju, ka Krievija var pārtraukt gāzes piegādi kontinentam. 'Ja Krievija atriebtos ar enerģētikas sankcijām, Eiropas rūpniecībai vairākās valstīs būtu problēmas,' sacīja Atlantijas padomes analītiķis Adrians Karatņickis. ASV šodien . 'Viņi baidās, ka Putins slēgs gāzes piegādi Eiropai.'
Analītiķi uzskata, ka Krievija, visticamāk, nepārtrauks gāzes piegādes, 'jo tas izraisītu fiskālo krīzi pašā Krievijā un liktu Eiropai pastāvīgi pāriet uz citiem avotiem', norāda Telegraph. 'Tomēr politiskā temperatūra paaugstinās.'
