Katalonija cenšas panākt atdalīšanos no Spānijas
Reģionālais parlaments apstiprina plānu izstāties bez nacionālās piekrišanas, liekot konkurējošiem deputātiem izstāties
MIGELS MEDINA/AFP/Getty
Katalonijas separātisti ir saasinājuši cīņu ar Madridi un draudējuši ar vai bez atļaujas atdalīties.
Katalonijas parlaments vakar nepakļāvās Spānijas konstitucionālajai tiesai, apspriežot neatkarības atbalstītāju plānu un panākot apstiprinājumu 'vienpusējas atvienošanas' plānam. Tas izraisīja niknu reakciju, mudinot parlamenta deputātus no centriski labējām partijām apzīmēt balsojumu par nelikumīgu un nedemokrātisku un sarīkot masveida izstāšanos.
'[Separātisti] vēlas mūs izvest ne tikai no Spānijas un ES, bet arī no 21. gadsimta un modernās demokrātijas,' sacīja viens deputāts no konservatīvās partijas Ciudadanos.
Katalonijas separātiski noskaņotais prezidents Karless Pudždemonts paziņoja, ka 28.septembrī notiks uzticības balsojums, lai palīdzētu novest reģionu pie 'neatkarības vārtiem'.
Šis jautājums 'joprojām rūgti rada šķelšanos gan Spānijā, gan pašā reģionā', saka The Guardian . Nesen veiktā aptauja liecina, ka 47,7% katalāņu atbalsta atdalīšanos no Spānijas, 42,4% pret un 8,3% nav izlēmuši.
Katalonijas ārlietu ministrs Rauls Romeva intervijā laikrakstam sacīja, ka Spānijas valdībai ir divas iespējas: pieņemt Katalonijas neatkarības realitāti vai 'turpināt darīt to, ko tā ir darījusi, kas noliedz šo realitāti, uzskatot, ka tā ir. var izmantot konstitucionālo tiesu un juridiskos procesus, lai to apturētu”.
Katalonija nobalso par atdalīšanās plāna sākšanu
2015. gada 9. novembris
Katalonijas neatkarība drīzumā varētu kļūt par realitāti pēc tam, kad Katalonijas reģionālā asambleja pieņēma rezolūciju ieviest savu sociālā nodrošinājuma sistēmu un valsts kasi atsevišķi no Spānijas. Palāta, kas atrodas reģiona galvaspilsētā Barselonā, pieņēma priekšlikumu ar 72 balsīm par un 63 pret.
Šis solis ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnīgu atdalīšanos, kas, pēc neatkarības atbalstītāju domām, varētu notikt jau 2017. gadā, neskatoties uz Madrides centrālās valdības spēcīgo pretestību.
Kopā par Jā Katalonijas neatkarību atbalstošā koalīcija, kas septembra vēlēšanās ieguva savu pirmo vairākumu, bija aiz rezolūcijas kopā ar mazāko galēji kreiso separātistu partiju Tautas vienotības kandidatūra. Viņiem kopā ir vairākums reģionālajā asamblejā ar 72 vietām no 135 vietām. Rauls Romeva, apvienības “Kopā par jā” vadītājs, saka rezolūciju atbalstīja 'skaidrs, neapstrīdams, milzīgs tautas pieprasījums'.
Pirms balsojuma pieņemšanas Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs jau bija solījis vērsties Spānijas konstitucionālajā tiesā, lai rezolūciju atzītu par spēkā neesošu. Vēlāk šodien viņam paredzēts runāt, lai komentētu balsojuma iznākumu.
Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas norāda, ka tiesas nespēs apturēt atdalīšanos, un apvienība 'Kopā par Jā' sola, ka 'rezolūcijas saturs tiks piemērots neatkarīgi no konstitucionālās tiesas teiktā. Mums ir spēks un leģitimitāte, pat ja Spānijas valsts pretojas.
Katalonija ir reģions, kurā dzīvo 7,5 miljoni cilvēku ar savu valodu un kultūru, kas ilgu laiku ir pieprasījis neatkarību no Spānijas un veido piekto daļu no valsts ekonomiskās produkcijas. Pēc valsts ekonomiskās krīzes ir pieauguši aicinājumi pēc neatkarības.
Pagājušajā gadā reģionā mēģināja sarīkot neatkarības referendumu, taču tiesneši to uzskatīja par antikonstitucionālu, uzskatot, ka valsts suverenitātes jautājumos jāļauj balsot visiem Spānijas iedzīvotājiem.
