Kāpēc Aung San Suu Kyi klusē par rohingu krīzi
Padziļināti: vai Mjanmas de facto vadītājs nespēj apturēt kaušanu vai nevēlas?

Aung San Suu Kyi atradīsies tūkstošiem jūdžu attālumā, kad ANO apspriedīs rohingu bēgļu krīzi, kuras rezultātā aptuveni 370 000 cilvēku ir bēguši no Mjanmas uz kaimiņos esošo Bangladešu.
Gandrīz 20 000 bēgļu joprojām šķērso robežu katru dienu, nesot sev līdzi stāstus par slepkavībām, izvarošanu un drošības spēku brutalitāti Rakhainas štatā. Tomēr Mjanmas de facto līdere atcēla savus plānus apmeklēt ANO Ģenerālo asambleju Ņujorkā, kas sākās vakar.
To pastāstīja prezidenta biroja pārstāvis CNN ka Suu Kyi pārtrauca savu ceļojumu divu iemeslu dēļ: situācija Rakhīnā un teroristu uzbrukumu iespējamība. Taču tie, kas cer, ka Nobela Miera prēmijas laureāts paliks mājās, lai risinātu sarunas par miermīlīgu krīzes izbeigšanu, visticamāk, būs vīlušies.
Rohingya ir musulmaņu minoritāte bez pilsonības, kurā ir aptuveni 1,1 miljons cilvēku, kurus daudzi budistu dominētajā Mjanmā uzskata par nelegāliem imigrantiem. ANO cilvēktiesību komisārs Zeids Raads Al Huseins pēdējo nedēļu laikā arvien vardarbīgākos uzbrukumus rohingjām nosaucis par etniskās tīrīšanas piemēru. Al jazeera ziņojumi.
Bangladešas ārlietu ministrs situāciju raksturojis kā genocīdu. Diplomāti, kas nedēļas nogalē piedalījās brīfingās Bangladešā, sacīja, ka līdz šim varētu būt nogalināti pat 3000 cilvēku, kas ir daudz lielāks aprēķins nekā 1000, par kuriem iepriekš ziņoja ANO.
Kāpēc Suu Kyi nav rīkojies?
Malaizija, Indonēzija, Bangladeša un Pakistāna, visas valstis, kurās vairākums ir musulmaņi, ir izdarījušas arvien lielāku spiedienu uz Mjanmu, lai apturētu vardarbību, taču tas nav izdevies. Suu Či atbalstītāji norāda uz viņas kontroles trūkumu pār armiju, kurai saskaņā ar konstitūciju automātiski pieder ceturtā daļa parlamenta vietu un kas var pārņemt varu, izsludinot ārkārtas stāvokli.
Taču kolēģis Nobela prēmijas laureāts Desmonds Tutu kritizēja Su Či acīmredzamo vēlmi klusēt, lai pieķertos pie varas. Ja jūsu kāpšanas Mjanmas augstākajā amatā politiskā cena ir jūsu klusēšana, cena noteikti ir pārāk strauja, Tutu viņai rakstīja vēstulē, kas citēta Neatkarīgā .
Pat pirms pēdējās humānās krīzes sākuma augusta beigās Suu Či izrādīja satraucošu jūtīgumu pret musulmaņiem Mjanmā, saglabājot likumus, kas liedz rohingu pamattiesības, ziņo CNN.
The BBC Fērgals Kīns saka, ka Su Či diez vai kādreiz atzīs, ka rohingu musulmaņi tiek pakļauti etniskajai tīrīšanai, pat ne tad, kad desmitiem tūkstošu cilvēku tiek sadedzināti no savām mājām, ņemot vērā plaši izplatītās ziņas par slepkavībām un seksuālu vardarbību.
Pēdējā krīze izcēlās, kad Arakanas rohingu glābšanas armija (Arsa) uzbruka vairākiem policijas posteņiem, nogalinot 12 cilvēkus, un drošības spēki pēc tam uzsāka represijas.
Lai gan galvenais rohingu kaujinieku grupējums pasludināja viena mēneša pamieru, Mjanma šo domu atcēla, valdības pārstāvis Zavs Htajs paziņoja, ka Mjanma neveiks sarunas ar teroristiem.
Šī nav pirmā krīze, kurā iesaistīti rohingji; tā arī nav pirmā reize, kad Suu Kyi tiek kritizēta par viņas klusēšanu. Pirms pieciem gadiem kampaņas laikā, kuras laikā tika pārvietoti vairāk nekā 100 000 rohingu, Suu Kyi — Mjanmas demokrātijas un spītības simbols tirānijas priekšā — arī klusēja. Daudzus viņas kritiķus satrauc iejaukšanās neesamība, pat retoriska iejaukšanās, taču BBC Kīns uzstāj, ka problēma ir sarežģītāka.
Viņš saka, ka tas sniedzas tālāk par klusēšanu. Viņas diplomāti sadarbojas ar Krieviju un ANO, lai novērstu valdības kritiku Drošības padomes līmenī, un viņa pati pēdējo vardarbību raksturojusi kā terorisma problēmu.
Retā nesen izplatītā paziņojumā par krīzi, ziņo Al Jazeera, Su Či arī vainoja teroristus milzīgā dezinformācijas aisbergā par vardarbību.
'Nacionālistiskais uzplaukums'
Suu Kyi noteikti nav vienīgais, kurš klusē par rohingu. Kopš 2011. gada Mjanmā ir pieaudzis ekstrēms budistu nacionālisms, pret musulmaņiem vērsta naida runa un nāvējoša vardarbība, teikts Starptautiskās krīzes grupas ziņojumā. Ziņot izlaista pagājušajā nedēļā.
Kopš Suu Či politiskās partijas ievēlēšanas gandrīz pirms diviem gadiem valdība ir mēģinājusi ierobežot budistu nacionālismu, taču šie centieni lielākoties ir bijuši neefektīvi un, iespējams, tos pat uzlabojuši, teikts ziņojumā.
Daļa no problēmas, norāda Al Jazeera, ir tā, ka daudzi birmieši gandrīz 60 gadus piedzīvoja vardarbību militārās valdības laikā, pirms Suu Či vadītā Nacionālā demokrātijas līga nāca pie varas.
Viņi ir apmierināti ar to, ka plūc augļus no ekonomiskās un sociālās atdzimšanas, kas viņiem ir devusi iespēju nodzīvot savu dzīvi relatīvā mierā, saskaņā ar Al Jazeera teikto, pat uz simtiem tūkstošu bezpajumtnieku rohindžu rēķina.
Un vismaz šobrīd šķiet, ka Suu Kyi plāno klusēt kopā ar viņiem.