Donalds Tramps atceļ slepeno tikšanos ar talibiem
ASV prezidentam bija paredzēts uzņemt afgāņu kaujiniekus Kempdeividā dažas dienas pirms 11. septembra gadadienas
Donalds Tramps ir atcēlis slepenu tikšanos ar talibiem ASV, liekot apšaubīt trauslās miera sarunas, kuru mērķis ir izbeigt 18 gadus ilgušo karu Afganistānā.
ASV prezidents tviterī paziņoja, ka viņam bija paredzēts tikties ar Afganistānas prezidentu Ašrafu Gani un augsta ranga talibu līderiem viņa Kempdeividas atkāpšanās reizē svētdien, taču atcēla pēdējā brīdī, kad kaujinieku grupējums atzina, ka ir nesenā uzbrukumā, kurā gāja bojā ASV karavīrs.
Sarunas starp ASV un Taliban pārstāvjiem ir notikušas Dohā Katarā, bet lēmums uzaicināt Taliban līderus un Afganistānas prezidentu uz Kempdeividu tika pieņemts pirms nedēļas Trampa un viņa nacionālās drošības amatpersonu sanāksmē, kas ir pazīstama ar šo lietu. stāstīja CNN .
Ziņu tīkls vēsta, ka Trampu, kurš ir izdarījis spiedienu uz savu komandu, lai izstrādātu naudas izņemšanas plānus, miera sarunas ir atbaidījis pēc tam, kad nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons un Dienvidkarolīnas republikāņu un ārpolitikas vanags senators Lindsijs Grehems viņam paziņoja par topošo plānu. pārāk daudz uzticējās talibiem.
The BBC ziņo, ka klātienes tikšanās ar talibiem Kempdeividā, kur notika pagātnes vēsturiskās miera sarunas, būtu bijis ārkārtējs diplomātisks ASV prezidenta solis, jo īpaši tāpēc, ka tas būtu noticis tieši pirms 9. gada 18. gadadienas. 11.
Taču šķita, ka Trampa tvīti pielika punktu gandrīz gadu ilgām rūpīgām sarunām, kuru rezultātā tika izslēgta Afganistānas valdība Kabulā, norāda BBC.
ASV joprojām ir ieinteresētas panākt miera vienošanos ar talibiem, ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sacīja CNN, taču tās neturpinās sarunas, kamēr nebūs pierādījumu, ka talibi var pildīt savas saistības saskaņā ar iespējamo vienošanos.
Talibi svētdien paziņoja, ka prezidenta pēkšņais lēmums atcelt miera sarunas radīs jaunus zaudējumus amerikāņiem Afganistānā laikā, kad viņi bija gatavi noslēgt vienošanos par kara izbeigšanu.
Tā uzticamība tiks ietekmēta, tā pret mieru vērstā nostāja tiks pakļauta pasaulei, palielināsies dzīvību un īpašumu zaudējumi, sacīja Taliban pārstāvis Zabihullah Mujahid.
2019. gada pirmajā pusē tika nogalināti vai ievainoti gandrīz 4000 afgāņu civiliedzīvotāju, tostarp ievērojami palielinājies valdības un ārvalstu spēku izraisīto upuru skaits, jūlijā paziņoja ANO.
Talibu kaujinieki šobrīd kontrolē plašāku teritoriju nekā jebkad agrāk kopš kara sākuma 2001.gadā un nesen ir sākuši vairākus uzbrukumus ziemeļu pilsētām, kā arī uzņēmušies atbildību par sprādzieniem galvaspilsētā Kabulā.
Reuters ziņo, ka talibu stratēģija attiecībā uz jauniem uzbrukumiem, šķiet, balstās uz pieņēmumu, ka panākumi kaujas laukā nostiprinās viņu roku turpmākajās sarunās ar ASV un Afganistānas amatpersonām.
Daži no viņu lauka komandieriem arī paziņojuši, ka ir apņēmības pilni neatdot ieguvumus, kad ir tuvu uzvarai, liekot domāt, ka vadība ir pakļauta iekšējam spiedienam nepieļaut pamieru, piebilst ziņu aģentūra.
Ierosinātā darījuma ietvaros ASV būtu izvedušas 5400 karavīru 20 nedēļu laikā, apmaiņā pret talibu garantijām, ka Afganistāna nekad vairs netiks izmantota kā terorisma bāze.
The New York Times vēsta, ka Afganistānas prezidents Ašrafs Gani, skeptiķis pret Amerikas sarunām, kurās viņa valdība netika atstāta, bija piekritis riskantajai Kempdeividas vizītei, cerot atrast veidu, kā izbeigt savas valsts lielās nenoteiktības periodu.
Laikraksts saka, ka viņš parakstījās uz ne mazāk kā azartspēli, un informācija par to, kas varētu notikt Kempdeividā, ir neskaidra pat viņa tuvākajam padomdevēju lokam.
Pēc tam, kad Tramps atcēla tikšanos, Gani, kurš vēlas iegūt otro termiņu vēlēšanās, kas paredzētas vēlāk šomēnes, mudināja talibus izbeigt vardarbību un runāt tieši ar viņa valdību.
Patiess miers iestāsies, kad talibi piekritīs pamieram, sacīja Gani amatpersonas.
Tomēr kaujinieki ir atteikušies sadarboties ar valdību, ko tā dēvē par Amerikas marionetēm, kamēr nav panākta vienošanās ar ASV.
