Vai minimālā alkohola cena darbojas?
Debates turpinās par to, vai nodokļu palielināšana samazinās ar alkoholu saistīto nāves gadījumu skaitu un pārmērīgu dzeršanu
Kārlis Korts/Getty Images
Skotija vakar kļuva par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kas ieviesa minimālās cenas alkoholam pēc gadiem ilgām juridiskajām ķildām un dzērienu kompāniju iebildumiem.
Pēc ievērojamā sprieduma pret Skotijas viskija asociāciju novembrī, SNP valdības pieņemtie jaunie likumi paredz, ka tīra alkohola vienība tagad nedrīkst maksāt mazāk par 50 pensiem.
Minimālās vienības cenas atbalstītāji apgalvo, ka šis solis samazinās dzeršanas problēmas un uzlabos sabiedrības veselību, paaugstinot lēto, stipro dzērienu cenas, ko iecienījuši jaunieši un dzērāji.
Pēc Skotijas valdības domām, lētāku balto sidru un vērtīgo stipro alkoholisko dzērienu cenu palielināšana palīdzēs samazināt ar alkoholu saistīto nāves gadījumu skaitu. To pastāstīja Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena Sky News politika izraisītu vairākus simtus mazāk nāves gadījumu no alkohola un samazinātu hospitalizāciju nākamo piecu gadu laikā.
Skotijā katru nedēļu no alkohola izraisītām slimībām mirst 22 cilvēki — problēma, kas Skotijas veselības sistēmai izmaksā vairāk nekā 3 miljardus mārciņu gadā.
Taču ne visi ir pārliecināti, un šis jautājums ir izrādījies ļoti šķeļošs starp skotiem.
Daži saka, ka ir maz pierādījumu, ka pasākumi ievērojami samazinās ar alkohola lietošanu saistīto slimnīcu skaitu un tā vietā negodīgi sodīs lielāko daļu gadījuma dzērāju, kas nav problemātiski.
Ieviestais cenu paaugstinājums varētu radīt ievērojamus veselības uzlabojumus, norāda BBC , taču tos sajutīs visi, ne tikai tie, kuriem ir visneveselīgākais dzīvesveids.
Faktiski pētījumi, ko veica Fiskālo pētījumu institūts liecina, ka pārmērīgi dzērāji mazāk reaģē uz cenu pieaugumu nekā parastie dzērāji.
Ar radzēm arī norāda, ka cenu paaugstināšanās varētu likt dažiem nabadzīgākiem dzērājiem meklēt alternatīvus piegādātājus, piemēram, kontrabandas, nelicencētu vai viltotu alkoholisko dzērienu piedāvājumu, kam trūks parasto noteikumu un var rasties vairāk hospitalizāciju ar alkoholu saistītām slimībām.
Minimālās cenas atbalstītāji norāda uz skaitļiem, kas parāda smēķējošo pieaugušo īpatsvars no 1974. līdz 2013. gadam ir samazinājies uz pusi - tajā pašā laikā, kad vairāk nekā divas reizes pieauga tabakas akcīzes nodokļa reālā likme.
Taču augstāki nodokļi nav vienīgais, kas ietekmēja uzvedību, jo ievērojami pieauga arī izpratne par smēķēšanas kaitīgumu, norāda BBC. Daudzi apgalvo, ka bez plašas reklāmas kampaņas, kas brīdina par dzeršanas bīstamību, kas iet roku rokā ar minimālo cenu noteikšanu, politikai trūks nepieciešamo zobu vai sociālā spiediena, lai tā būtu patiesi efektīva.
Ir arī jautājums par to, kā dzērienu nozare reaģēs. Daži baidās, ka jaunos nodokļus varētu tieši pārnest uz klientiem, lai palielinātu dzērienu uzņēmumu peļņu; naudu, ko pēc tam varētu izmantot veicināšanas un reklāmas veicināšanai.
