Vai Emanuels Makrons var glābt Irānas kodolvienošanos?
Francijas prezidentu gaida cīņa par uzvaru pār Donaldu Trampu, jo draud ASV izstāšanās
Alekss Vongs/Getty Images
Francijas prezidents Emanuels Makrons izmantos šonedēļ savu valsts vizīti ASV, lai izteiktu pēdējo lūgumu ASV prezidentam Donaldam Trampam neatteikties no daudzpusējās kodolvienošanās ar Irānu.
Tramps jau sen ir paudis nepatiku pret viņa priekšgājēja Baraka Obamas apspriesto 2015. gada vienošanos, taču līdz šim viņš ir domājis paturēt ASV pusē, lielā mērā viņa paša kabineta un tuvu padomnieku spiediena dēļ.
Taču nesenās izmaiņas Trampa vadošajā komandā Irānas darījuma atbalstītājus, piemēram, bijušo valsts sekretāru Reksu Tilersonu, nomainīja ārpolitikas vanagi. Viņu vidū ir viņa pēctecis Valsts departamentā Maiks Pompeo un, jo īpaši, bijušais ASV vēstnieks ANO Džons Boltons, Trampa jaunais nacionālās drošības padomnieks.
Šķiet, ka šis stingrās līnijas piekritēju pieplūdums, kas piekrīt Trampa pasaules uzskatam, ir būtiski mainījis prezidenta domāšanu.
BBC ziņo, ka ne vēlāk kā 12. maijā tiks pieņemts lēmums par to, vai ASV atteiksies no kodolvienošanās un no jauna ieviesīs ekonomiskās sankcijas.
Lēmums pamest ir gandrīz pieņemts, pastāstīja avots, kas ir pazīstams ar administrācijas domām par Irānu CNN . Avots sacīja, ka administrācija ir pozicionējusies šādi, taču tā seko līdzi iespējai palikt, ja eiropiešiem izdosies panākt piekāpšanos no Irānas [vai] kaut kādā veidā izvilkt no cepures trusi.
Tiek ziņots, ka ASV un Eiropas sarunvedēji strādā visu diennakti, lai vienotos par piekāpšanos, kas palīdzētu Trampam saglabāt seju un saglabāt ASV starptautiskajā paktā.
Šķietami saskaņotos starptautiskos diplomātiskajos centienos panākt vienošanos, Makronam piektdien sekos Vācijas kanclere Angela Merkele. Paredzams, ka Lielbritānijas Terēza Meja telefoniski runās ar ASV prezidentu.
Abas pārējās līdzparakstītājas, Krievija un Ķīna, arī spiež Trampu saglabāt ASV vienošanos.
Iesaistoties savos augsta līmeņa lobēšanas pasākumos, Irānas ārlietu ministrs Mohameds Zarifs piedāvāja atbalstu Makronam, taču uzsvēra, ka darījumam nav plāna B un tas ir vai nu viss, vai nekas.
Vakar kāda augsta Irānas amatpersona sacīja, ka Teherāna varētu izstāties no kodolieroču neizplatīšanas līguma, ja ASV atcels 2015. gadā parakstīto kodolvienošanos.
Atsevišķā adresē , Irānas prezidents Hasans Ruhani arī brīdināja Trampu palikt kodolvienošanās ietvaros vai saskarties ar smagām sekām.
Es saku tiem, kas atrodas Baltajā namā, ja viņi nepildīs savas saistības... Irānas valdība stingri reaģēs, sacīja Rouhani. Pagājušajā nedēļā Irāna paziņoja, ka ir gatava pastiprināt savu kodolprogrammu, ja vienošanās izjuks.
Neskatoties uz skarbo retoriku, CNN norāda, ka nav skaidrs, ko Irāna darītu, ja ASV pamestu vienošanos. Ja Irāna reaģē, dodoties prom, tas viņus nostāda konfrontācijas ceļā ar ASV un eiropiešiem laikā, kad viņi reģionā ir diezgan izstiepti, un sociālekonomiskajos protestos, kas turpina burbuļot visā valstī, Firas Raidorganizācijai pastāstīja Maksads, Arābijas fonda direktors.
Maksads sacīja, ka viena iespēja ir tāda, ka Irāna reaģē ar asimetriskiem uzbrukumiem, kuru mērķis ir ASV intereses reģionā: ASV karaspēks Irākā, īpašie spēki Sīrijā, diplomāti un diplomātiskie objekti Tuvajos Austrumos.
Bažās par Irānas sankcijām naftas cena sasniedz trīs gadu augstāko līmeni
Izredzes ieviest jaunas ASV sankcijas ir izraisījušas naftas cenas kāpumu līdz trīsarpus gadu augstākajam līmenim.
Sešas dienas pēc kārtas cenas pieauga, un Brent jēlnaftas cena pirmo reizi kopš 2015. gada pieauga līdz vairāk nekā 75 dolāriem par barelu.
Naftas cenas ir nepārtraukti augušas kopš 2016. gada sākumā, kad tās sasniedza 40 ASV dolārus, ko galvenokārt noteica pasaules lielāko naftas ražotāju, tostarp OPEC un Krievijas, lēmums pagājušajā gadā ierobežot ieguvi.
ASV lēmums izstāties no Irānas darījuma un atjaunot sankcijas pret trešo lielāko naftas ražotāju OPEC kartelī draud vēl vairāk samazināt globālās piegādes, norāda BBC .
