Tūlītējs viedoklis: tagad ir pienācis laiks “atslābināt Londonas bloķēšanu”.
Jūsu ceļvedis par labākajām slejām un komentāriem piektdien, 15. maijā
Pamests Tūkstošgades tilts, kas parasti ir rosīgā rīta sastrēgumstundā
Leons Nīls/Getty Images
Nedēļas ikdienas apkopojums izceļ piecus labākos viedokļus no Lielbritānijas un starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem ar fragmentiem no katra.
1. Freizers Nelsons žurnālā The Daily Telegraph
pareizajā ceļā no Lielbritānijas bloķēšanas
Ir pienācis laiks atslābināt Londonas bloķēšanu un uzticēties galvaspilsētai atgriezties darbā
Londonas bloķēšana bija jēga, kad šķita, ka pilsēta būs nākamā Lombardija un tika būvēta pagaidu slimnīca ar 5000 gultām, lai tajā varētu izmitināt tūkstošiem cilvēku (kuri, kā izrādījās, nekad neieradās). Taču tam ir mazāk jēgas, ja, kā tagad šķiet, vīruss ir labi kontrolēts. Ja vīruss saglabājas zem 50 gadījumiem dienā, kā prognozē Kembridžas modelis, londoniešiem noteikti ir droši - vismaz - droši apmeklēt savus vecākus vai kaimiņus. Noteikumu atvieglošana rada atdzimšanas risku, taču tad arī bloķēšanas radītais kaitējums. Bērni atteicās mācīties skolā. Sievietes iekļuvušas vardarbības ģimenē slazdā. Simtiem mirst no novēršamiem cēloņiem laikā, kad slimnīcas ir pustukšas. Pēc dažām aplēsēm aptuveni 20% londoniešu ir slimojuši ar Covid, un, cik zinātne var noteikt, maz ticams, ka ar to atkārtoti slimos. Tradicionālā gudrība ir tāda, ka kolektīvai jeb ganāmpulka imunitātei ir nepieciešami 60 procenti — vieta, kur vīruss mirst, jo tajā pietrūkst inficēšanās uzņēmīgo cilvēku... Ir pienācis laiks to izmēģināt Londonā. Ļaujiet uzņēmumiem piedāvāt (bet ne pieprasīt), lai cilvēki varētu sākt atgriezties birojā. Lai skolas atgriežas, vismaz tiem, kas jaunāki par 16 gadiem. Ļaujiet restorāniem atvērties, bet lūdziet viņiem ievērot sociālo distancēšanos.
2. Endijs Bekets filmā The Guardian
Borisa Džonsona karjeras ilgā medusmēneša perioda beigās
Cik ilgs laiks ir līdz Džonsona balsojumu ieguvušais optimisms saduras ar realitāti?
Mūsdienu Lielbritānijā ir daudz grūtāk apsolīt, kā to šonedēļ darīja Džonsons, ka viņa vadībā valsts var būt stiprāka un labāka nekā jebkad agrāk. Apvienotā Karaliste, kas ir sadalīta ar Brexit un decentralizāciju, ar ekonomiskajām grūtībām pat pirms bloķēšanas, ir arvien riskantāka vieta, kur politiķiem jārēķinās. Pastāv risks, ka tie izklausīsies maldinoši un absurdi. Džonsona jautrais nacionālisms var atspēlēties tādos veidos, kādus [Ronalds] Reigans nekad nav darījis. Mēs vēl neesam tur. Taču krīzes laikā vēlētāji var pēkšņi vērsties pret valdībām. Parasti tiek aizmirsts, ka 1978.–1979. gada ziemas pirmajos divos mēnešos, kas bija Lielbritānijas pēdējā ilgstošas valsts satricinājuma pieredze, Džima Kalahana leiboristu valdība dažās aptaujās turpināja vadīt konservatīvos. Taču, krīzei ieilgstot un šķita, ka Kalahans arvien vairāk nespēj kontrolēt, valdības reitingi sabruka un nekad pilnībā neatguvās. Ja tas notiks ar Džonsonu, nesaikne starp viņa popularitāti un viņa politiskajām spējām pārstās būt noslēpums, ko mēģina atrisināt šādas kolonnas. Viņa ilgā valdīšana pār vēlētājiem un plašsaziņas līdzekļiem, kopš viņš pirms 12 gadiem ieguva mēra amatu parasti leiboristu atbalstītajā Londonā, tiks uzskatīts par zināmu viltu — kā vilinošu, bet viltīgu uzņēmumu, kas galu galā izputēja.
3. Džeimss Forsīts grāmatā The Times
uz PM Jaunais sabiedrības veselības projekts
Boriss Džonsons uzsāk jaunu izliekuma cīņu
Ideja par Lielbritānijas premjerministra vadīšanu cīņā pret izspiedumu ir maigi izsakoties pārsteidzoša. Viena no viņa politiskās karjeras konstantēm ir bijusi viņa iebildumi pret “aukles valsts” iejaukšanos. Viņš aizēnoja Deivida Kamerona pirmo konferenci kā toriju līdera amatā, atbalstot mātes, kuras stumja pīrāgus cauri skolas margām, protestējot pret mēģinājumiem likt saviem bērniem ēst veselīgas skolas vakariņas. Viņš sūdzējās par sēdekļiem, sakot, ka bērnībā viņš un viņa brāļi un māsas lēkāja ap automašīnu 'kā zirņi grabulī', un tas viņiem neko ļaunu nenodarīja. Vēl pagājušā gada Toriju līdera konkursā viņš uzbruka tā sauktajam cukura nodoklim, jo tas ir neefektīvs un vissmagāk skar nabadzīgos. Džonsona sirds maiņu ir izraisījusi tagad nenoliedzamā saikne starp koronavīrusu un aptaukošanos. Viņš ir pārliecināts, ka iemesls, kāpēc viņš nokļuva reanimācijā, bija viņa svara dēļ. Ir dzirdēts, ka premjerministrs, apspriežot slimību, ir piezīmējis: 'Jums, tievajiem, viss ir kārtībā'. Man teica, ka viņš ir zaudējis vismaz akmeni kopš slimnīcas pamešanas. Taču premjera gadījumā personība ir politiska.
4. Furaha Asani žurnālā The Independent
par migrantiem, kas cīnās par savu dzīvību mūsdienu Lielbritānijā
Kad pasaule sabrūk, migrantu dzīves tiek sagrautas – pēc tam, kad man draudēja deportācija, es zinu
Ņemot vērā Apvienotās Karalistes pašreizējo naidīgo vides politiku, migrantiem bez dokumentiem, patvēruma meklētājiem un bēgļiem nav tiesību piekļūt veselības aprūpei. Pašlaik starp NHS datubāzi un Iekšlietu ministriju nav ugunsmūra. Tas nozīmē, ka migrantiem bez vīzas pastāv risks, ka viņi nesaņems medicīnisko palīdzību, viņiem tiks iekasēta maksa par medicīniskām procedūrām un/vai viņi tiks deportēti. Jaunākie dati liecina, ka Covid-19 nesamērīgi ietekmē melnādainos, pamatiedzīvotājus un krāsainos cilvēkus (BIPOC). Ir godīgi spekulēt, ka faktiskie skaitļi varētu būt lielāki, ja ņemam vērā faktu, ka daudzi migranti bez vīzas nemeklēs medicīnisko palīdzību, baidoties tikt aizturēti un/vai deportēti. Mēs jau esam redzējuši naidīgas vides politikas postošās sekas BIPOC kopienās, kad medicīniskā palīdzība tika liegta melnādainajiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri piederēja pie Windrush paaudzes. Vairāk nekā 100 organizācijas un 60 deputāti ir aicinājuši valdību izbeigt NHS maksas iekasēšanu un pārtraukt datu koplietošanu ar Iekšlietu ministriju un nodrošināt ikvienam bezmaksas un drošu piekļuvi veselības aprūpei. Tādas valstis kā Īrija un Portugāle jau ir sniegušas šos apliecinājumus. Tomēr Apvienotās Karalistes valdība atsakās uzklausīt šos lūgumus. Gluži pretēji, valdībai ir piešķirtas lielākas pilnvaras, kas turpinās apdraudēt BIPOC dzīvības.
––––––––––––––––––––––––––––––––– Lai iegūtu kopsavilkumu par svarīgākajiem stāstiem no visas pasaules, kā arī kodolīgu, atsvaidzinošu un līdzsvarotu ieskatu nedēļas ziņu programmā, izmēģiniet žurnālu The Week . Sāciet izmēģinājuma abonementu jau šodien –––––––––––––––––––––––––––––––––
5. Pols Krugmens žurnālā The New York Times
par 'vīrusu patiesumu' ASV
Covid-19 realitātei ir liberāls aizspriedums
Skaidrs, ka Trampa administrācija un tās sabiedrotie jau ir nolēmuši, ka mēs atsāksim ekonomiku, neskatoties uz to, ko saka eksperti. Un, ja ekspertiem ir taisnība un tas noved pie jauna nāves gadījumu skaita pieauguma, atbilde nebūs politikas pārskatīšana, tā būs faktu noliegšana. Patiešām, vīrusa patiesība, kas uzstāj, ka Covid-19 nāves gadījumi ir stipri pārspīlēti un var atspoguļot plašu medicīnisko sazvērestību, jau ir plaši izplatīts labajā pusē. Mēs varam sagaidīt, ka nākamajos mēnešos to redzēsim daudz vairāk. Vienā līmenī šādam notikumu pavērsienam nevajadzētu mūs pārsteigt. ASV labējie jau sen noraidīja uz pierādījumiem balstītu politiku par labu uz politiku balstītiem pierādījumiem — noliedzot faktus, kas varētu traucēt iepriekš noteiktai darba kārtībai. Ir pagājuši četrpadsmit gadi, kopš Stīvens Kolberts slaveni izteicās, ka 'realitātei ir labi zināms liberāls aizspriedums'.
