Kur nonāk Apvienotās Karalistes ārvalstu palīdzība?
Toriju nemierniekiem tika dota iespēja balsot par ārzemju izdevumu samazināšanu

Apmēram trešdaļa Apvienotās Karalistes palīdzības budžeta tiek novirzīta daudzpusējām organizācijām, piemēram, ANO
Sofija Parisa / ANO / MINUSTA, izmantojot Getty Images
Parlamenta deputātiem būs atļauts balsot par valdības samazināšanu ārvalstu palīdzībai šopēcpusdien pēc tam, kad kanclers Riši Sunaks izvirzīja kompromisa variantu, lai pārliecinātu toriju kolēģus, ka solis nebūs pastāvīgs.
Lēmums uz laiku pārtraukt ārvalstu palīdzību no 0,7% no nacionālā kopienākuma (NKI) līdz 0,5% Covid izmaksu dēļ pagājušā gada novembrī izraisīja pretestību toriju aizmuguri, tāpat kā dažus citus šajā parlamentā, saka Laiki .
Augsta līmeņa līderi, piemēram, bijusī premjerministre Terēza Meja un bijušais starptautiskās attīstības sekretārs Endrjū Mičels ir brīdinājuši, ka samazinājums radīs grūtības miljoniem visā pasaulē.
Boriss Džonsons tikai nedaudz izvairījās no nemiernieku mēģinājuma sarīkot parlamenta balsojumu par šo jautājumu pagājušajā mēnesī, taču valdība ir pakļāvusies neizbēgamajam un šodien iesniegusi kompromisa priekšlikumu, saka The Times.
Cik Apvienotā Karaliste piešķir ārvalstu palīdzībai?
Kopš 1970. gada ANO ir noteikusi mērķi, ka donorvalstīm ārvalstu palīdzībai jāiegulda 0,7% no to NKI.
Apvienotās Karalistes valdība ir parakstījusies uz mērķi kopš 1974. gada, bet pirmo reizi to sasniedza tikai 2013. gadā.
2015. gadā nepieciešamība sasniegt 0,7% no IKP tika noteikta Apvienotās Karalistes tiesību aktos. Lai gan šo pienākumu nevar īstenot tiesā, ministriem ir jāsniedz paskaidrojumi parlamentam, ja Apvienotā Karaliste nesasniedz šo mērķi.
Pagājušajā gadā Apvienotā Karaliste palīdzībai iztērēja 14,5 miljardus mārciņu un bija viena no tikai septiņām valstīm, kas ziņoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, lai sasniegtu mērķi. Tikai Vācija un ASV iztērēja vairāk nekā Apvienotā Karaliste absolūtā un proporcionālā izteiksmē.
Nākamgad, ja plānotie samazinājumi tiks īstenoti, Apvienotās Karalistes palīdzības budžets būs 10 miljardi mārciņu.
Kur tas iet?
Pēdējais Ārlietu ministrijas dati liecina, ka aptuveni trešdaļa no palīdzības budžeta 2019. gadā tika izlietota ar daudzpusēju organizāciju, piemēram, ANO, starpniecību, bet atlikusī daļa, kas klasificēta kā divpusēja palīdzība, tika nosūtīta tieši jaunattīstības valstīm. Piecas lielākās Apvienotās Karalistes divpusējās palīdzības saņēmējas bija Pakistāna, Etiopija, Afganistāna, Jemena un Nigērija.
Aptuveni 15% no divpusējā budžeta tika izlietoti humānajai palīdzībai, kas definēta kā palīdzība, kas paredzēta, lai glābtu dzīvības, atvieglotu ciešanas un saglabātu un aizsargātu cieņu ārkārtas situācijās un pēc tām. Vēl 14% devās uz veselību, kas ietver medicīnisko izpēti, ģimenes plānošanu un infekcijas slimību kontroli. Miljoniem mārciņu tika novirzīti arī tādām jomām kā izglītība, civilā miera veidošana, konfliktu novēršana un plašsaziņas līdzekļu un brīvas informācijas plūsmas atbalsts.
Kādas ir problēmas?
Labi iztērētā palīdzība var pārveidot cilvēku dzīvi un humanitāro krīžu gadījumā burtiski glābt dzīvības, žurnālā The Guardian saka Aiša Dodvela. Taču ne vienmēr ir izmantots viss palīdzības izdevumu potenciāls.
Kā piemēru viņa norāda uz U2 līdera Bono dibinātās kampaņas grupas One pētījumu, kas pagājušajā gadā apsūdzēja valdību 1,6 miljardu mārciņu palīdzības nepareizā izlietošanā projektiem, kas nepalīdzēja pasaules nabadzīgākajiem cilvēkiem.
Pagājušajā gadā arī atklājās, ka Apvienotā Karaliste 2018. gadā bija nosūtījusi Ķīnai palīdzību 71 miljona mārciņu apmērā, neskatoties uz to, ka valsts ekonomika ir piecas reizes lielāka par Apvienotās Karalistes ekonomiku.
Februārī publicētais trīs ekonomistu pētījums atklāja, ka miljardiem mārciņu palīdzības, kas piešķirta valstīm, kurām tā visvairāk vajadzīga, nonāk nodokļu oāzēs. Pētījumā 'Elite Capture of Foreign Aid' tika izsekots palīdzības naudas plūsmai uz 22 valstīm un atklājās, ka pat sestā daļa nokļuva nodokļu oāzēs, piemēram, Šveicē. Laiki .
Tomēr konservatīvie aizmuguri ir iebilduši, ka tagad nav pienācis laiks samazinājumiem.
Apakšpalātas debatēs pagājušajā mēnesī Terēza Meja atgādināja valdībai, ka tā ir ievēlēta saskaņā ar manifestu, kurā solīts lepni ievērot 0,7% saistības, savukārt Endrjū Mičels brīdināja, ka jaunā jauniešu paaudze vēro, kā šī valdība pārkāpj mūsu solījumu. pasaules nabadzīgākajiem.
Ārlietu ministrs Dominiks Rābs sacīja, ka lēmums samazināt palīdzību bija grūts, taču nepieciešams un īslaicīgs. Rakstot Financial Times Viņš sacīja, ka pat ar samazinājumiem Apvienotās Karalistes valdības izdevumi ārzemēs saglabāsies augsti globālā un vēsturiskā izteiksmē.
Kāds ir Sunak kompromiss?
Kanclere ir ierosinājusi neatkarīgu dubultā bloķēšanas mehānismu, lai noteiktu, kad ārvalstu palīdzība atgriezīsies pie 0,7% no NKI, tādējādi cenšoties kliedēt aizmugures bažas, ka samazinājums varētu kļūt pastāvīgs.
Palīdzības izdevumi pieaugs tikai tad, kad valsts sektora neto parāds samazināsies procentos no IKP un valdība vairs neaizņemsies ikdienas izdevumu finansēšanai. Budžeta atbildības birojs (OBR) izvērtēs bloķēšanu katru gadu, efektīvi izslēdzot politiku no lēmuma pieņemšanas, un, sasniedzot slieksni, 0,7% tēriņi atkal kļūs pastāvīgi, saka. Telegrāfs .
Ja valdība šo ierosinājumu zaudēs, no janvāra palīdzības izdevumi atgriezīsies pie 0,7%, skaidro laikraksts. Tomēr Sunak ir brīdinājis, ka tas nozīmēs iespējamās sekas fiskālajai situācijai, tostarp nodokļiem un pašreizējiem valsts izdevumu plāniem.
Valsts kases avoti spekulē, ka varētu paiet pāris gadi, lai atgrieztos pie 0,7% mērķa saskaņā ar dubultās bloķēšanas sistēmu, bet citi Vestminsterā uzskata, ka testi varētu bloķēt palīdzības samazinājumu 4 miljardu mārciņu apmērā ne tikai parlamentam, bet arī uz daudziem gadiem. nāc, saka BBC Džeimss Lendeils. Jautājums ir, vai deputāti to pieņems.