Krima: kā ikdienas dzīve ir mainījusies Krievijas pakļautībā
Pusgadu pēc aneksijas Krimā daudz kas ir mainījies, taču apjukums un spriedze saglabājas
Sešus mēnešus pēc tam, kad Krievija anektēja Krimas Republiku, ko Ukraina un Rietumi ir atteikušies atzīt, pussala joprojām atrodas Kijevas un Kremli kaujas vidū.
Vakar Ukrainas valdība paziņoja, ka samazinās elektrības piegādi Krimai, un draudēja pilnībā atslēgt reģionu, jo tās pašas elektroenerģijas deficīts radies konfliktā ar Krievijas nemierniekiem austrumos. Krima joprojām paļaujas uz Ukrainu 80% savas varas, liecina informācija Reuters .
Kamēr Krimas iedzīvotāji gatavojas saskarties ar potenciālu elektrības padeves pārtraukumu, kā gan citādi ir mainījusies ikdienas dzīve Krievijas pakļautībā? Krimas iedzīvotājiem solīja labākas algas un lielākas pensijas, vai Kremlis ir izpildījis?
Ekonomika un banku darbība
Pēc aneksijas Krievija piespieda slēgt visas Ukrainas bankas reģionā, kā rezultātā tūkstošiem cilvēku zaudē piekļuvi saviem uzkrājumiem, algām un pensijām. Tomēr Krievija saka, ka ir piešķīrusi 30 miljardus rubļu kompensācijām šiem cilvēkiem, ziņo The Guardian .
Tiešsaistes banka, kredītkartes un bankomāti Krimā vairs nedarbojas, tāpēc ārpus dažām Krievijas bankām veidojas garas rindas, pastāstīja New York Times žurnālists Nīls Makfarkhars. Nacionālais sabiedriskais radio .
Lai gan Krievijas aneksijas laikā pensijas ir palielinājušās par 25%, pārtikas cenas ir dramatiski pieaugušas ūdens trūkuma dēļ pēc tam, kad Kijeva slēdza apūdeņošanai nepieciešamās ūdens piegādes. Grūtības bijušas arī ar preču piegādi gan no Krievijas, gan Ukrainas.
Tūrisms
Krima bija populāra atpūtas vieta ukraiņiem, krieviem un rietumniekiem, kā arī biežs luksusa kruīza kuģu galamērķis pirms konflikta. Kaujām ir bijusi postoša ietekme uz reģiona tūrisma nozari, neskatoties uz prezidenta Vladimira Putina apliecinājumu, ka reģions ir drošs. Viens no veicinošiem faktoriem ir tas, ka ieceļošanai tagad ir nepieciešamas Krievijas vīzas. Saskaņā ar Ukrainas tiesību aktiem bija vieglāk ceļot uz šo reģionu, jo ASV un ES pilsoņiem nebija nepieciešama vīza, lai ieceļotu Krimā.
Geju tiesības
Krima ir pieņēmusi Krievijas tiesību aktus, kas vērsti pret gejiem, kas aizliedz publiskas aktivitātes, kuras varētu uzskatīt par homoseksualitātes 'veicināšanu', izraisot cilvēktiesību grupu kritiku. Reģiona de facto līderis Sergejs Aksjonovs nesen paziņoja, ka Krimā 'nav vajadzīgi' geji, Krievijas ziņu aģentūra Interfax ziņojumi.
Viņš sacīja, ka gadījumā, ja kāds no LGBT kopienas sarīkos protestu, 'mūsu policija un pašaizsardzības spēki nekavējoties reaģēs un trīs minūšu laikā viņiem paskaidros, pie kādas seksuālās orientācijas viņiem vajadzētu pieturēties'. Viņš sacīja, ka gejiem Krimā 'nav nekādu iespēju'.
Salīdzinot ar Kremli, Kijevai ir daudz liberālāka pieeja geju tiesībām. Ukraina bija pirmā pēcpadomju valsts, kas dekriminalizēja homoseksualitāti, norāda Ukraina Jaunā republika . Pašlaik ir progresīvs tiesību akts, kas gaida Ukrainas parlamenta apstiprinājumu, kas aizsargās LGBT darbiniekus no diskriminācijas un ir daļa no integrācijas ES kritērijiem.
Laiks
Martā Krimas pussala oficiāli mainīja savu laika joslu, lai tā atbilstu Maskavas laika joslai, novietojot to divas vai trīs stundas priekšā Ukrainai (atkarībā no gada laika). Lai gan pāreja galvenokārt bija simboliska, vietējie laikraksti brīdināja, ka tas var izraisīt 'veselības problēmas, piemēram, miega traucējumus, apātija, depresiju un iespējamās endokrīnās sistēmas izmaiņas'. AFP .
Spriedze un 'mūžīgs apjukums'
Nīls Makfarkhars apraksta 'mūžīgā apjukuma stāvokli' visos sabiedrības sektoros, jo valsts joprojām ir plosīta starp abām valstīm. 'Neviens nezina, kādu likumu izmantot tiesās. Praktiski jebkurš dzīves aspekts, kuru jūs izvēlaties, cilvēki nav īsti pārliecināti, kas ir Krievijas tiesību akti vai kas jāpiemēro. Arī pilsoņu vidū valda spriedze, jo patriotiski noskaņoti krievi dzīvo plecu pie pleca ar lepnajiem ukraiņiem, abi uzskata, ka zeme pieder viņu tautai.
