Krievija Sīrijā: kura pusē ir Vladimirs Putins?
Ir izvirzītas vairākas teorijas par Putina motivāciju iejaukties Sīrijas karā
Turcijas veiktā Krievijas lidmašīnas notriekšana pār Sīrijas robežu ir sarežģījusi Tuvo Austrumu konfliktu, kas jau tā bija intensīvi sarežģīts.
Kad Krievija septembrī Sīrijā ieveda karaspēku, tankus, kaujas lidmašīnas un helikopterus, daudzi baidījās no vairāku spēlētāju kara eskalācijas.
Neskatoties uz to, šis solis izraisīja jaunu saziņas ceļu atvēršanu starp Krieviju un Rietumiem, daļēji lai novērstu negadījumus rosīgajās debesīs virs Sīrijas. Kad Islāma valsts uzspridzināja Krievijas pasažieru lidmašīnu un masveidā noslepkavoti parīzieši Krievija un Rietumi šķita tuvu vienprātībai par to, ka steidzami jācīnās pret kaujinieku grupu.
Tad Turcija, kas bija NATO dalībvalsts, otrdien notrieca Krievijas reaktīvo lidmašīnu , izraisot dusmīgus vārdus abās pusēs un diplomātisku atriebību no Maskavas.
Olands šovakar tiksies ar Vladimiru Putinu, mēģinot izveidot starptautisku koalīciju pret IS – bet ko īsti Krievijas prezidents cer panākt Sīrijā? Šeit ir dažas no teorijām, kas izvirzītas par Putina motivāciju iejaukties.
Vienkārši cīņa pret terorismu
Krievija uzstāj, ka tā cenšas Sīrijā nodrošināt stabilitāti terorisma priekšā. Putins ir paziņojis, ka Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam ir jāpiedalās centienos ierobežot IS kaujiniekus, lai gan Rietumi uzskata, ka Asada režīms ir daļa no problēmas. Krievija brīdinājusi, ka Asada valdības iznīcināšana radītu līdzīgu situāciju kā Lībijā, kur valsts institūcija ir 'izirusi'. Viņš jau iepriekš ir norādījis, ka Sīrijas krīzei nav 'cita risinājuma', izņemot valdības struktūru stiprināšanu un palīdzību cīņā pret terorismu, vienlaikus mudinot viņus 'iesaistīties pozitīvā dialogā ar racionālo opozīciju un veikt reformas'. Bet, lai gan Krievija saka, ka tā ir vērsusies pret IS, a Reuters Pagājušā mēneša ziņojumā tika apgalvots, ka gandrīz 80% Krievijas gaisa triecienu Sīrijai nav bijuši kaujinieku grupējuma pārziņā esošajām teritorijām.
Principa punkts
Marks Kats, Džordža Meisona universitātes profesors, kurš specializējas Krievijas ārpolitikā un Tuvo Austrumu starptautiskajās attiecībās, ierosināja Putinam iejaukšanos Sīrijā uzskatīt par “principa punktu”. Sīrija pati par sevi varētu vairs nebūt ļoti vērtīgs sabiedrotais Krievijai, taču Putins zina, ka viņa rīcību redzēs visā pasaulē. 'Daļēji viņš vēlas, lai viņu uzskatītu par lojālu saviem sabiedrotajiem, jo, ja viņš izvilks paklāju no Asada, ko tas nozīmē viņa attiecībām ar Vidusāzijas diktatoriem?' Katzs stāstīja ABC ziņas .
Iespēja kaulēties ar Rietumiem
Viena teorija ir tāda, ka Putins cer, ka varēs noslēgt darījumu ar ASV un Eiropu, izmainot savu līdzdalību Sīrijā ar vienošanos par Rietumu sankcijām, kas noteiktas Krievijai par tās līdzdalību Ukrainas konfliktā. Vox . Putins varētu piedāvāt atkāpties no Sīrijas vai piedāvāt militāru palīdzību un izlūkdatus, lai palīdzētu Rietumiem cīnīties pret IS apmaiņā pret 'lielo darījumu' atgriešanos Eiropā. Putins jau ir paudis gatavību sadarboties ar Rietumiem Sīrijas jautājumā.
Saglabāt ietekmi Tuvajos Austrumos
Vēl viena Vox izvirzītā teorija ir tāda, ka Putins cenšas saglabāt savu pēdējo pirkstu Tuvajos Austrumos, stiprinot savu ietekmi Sīrijā, kas ir viens no viņa nedaudzajiem globālajiem sabiedrotajiem. Irāna ir pierādījusi, ka Asada spēcīgākā sponsore ir militārā tehnika un zābaki uz zemes. Vox liek domāt, ka Krievija jūtas Irānas izstumta un vēlas atjaunot savu ietekmi. 'Šī militārā iejaukšanās atkal padara Krieviju par nozīmīgu spēlētāju Sīrijā. Tas liek Asadam atkal paļauties uz Maskavu,' teikts ziņu vietnē.
Saglabāt ietekmi pasaulē
Putinam ir svarīgi parādīt savai vietējai un ārzemju auditorijai, ka Krievija ir nozīmīgs Amerikas partneris cīņā pret IS un džihādistu teroru kopumā. Ekonomists . 'Šāda koalīcija uzsver Krievijas pastāvīgo lielvalsts statusu un palīdz to atgūt no aukstuma, izbeidzot ilgstošo strīdu starp Krieviju un Ameriku Ukrainas jautājumā,' skaidrots. Asads galu galā var tikt atbrīvots no darījuma, ko daļēji nodrošina Krievija, taču Putins vēlēsies noslēgt šo darījumu no spēka pozīcijām. Žurnāla Russia in Global Affairs redaktors Maskavā Fjodors Lukjanovs saka, ka Sīrija kādreiz bija nozīmīgs Krievijas partneris, bet tagad tas 'daudz vairāk attiecas uz Krievijas kā lielas varas, kas spēj konstruktīvi atrisināt starptautiskas krīzes, vispārējo uzticamību'.
Citi sadzīves iemesli
Putins ir teicis, ka vēlas cīnīties pret Krievijā dzimušajiem ekstrēmistiem, kuri tagad karo Sīrijā un var atgriezties, lai izraisītu haosu. Līdzīgu argumentu izteica Deivids Kamerons, cenšoties paplašināt militāro darbību uz Sīriju. Andraniks Migranjans , ievērojams ārpolitikas eksperts ar saikni ar Krievijas valdību, apgalvo, ka Krievijas iejaukšanās Putinam ir “izdevīga”: “Ja Krievijas uzbrukumi izdosies, viņš ir parādījis vadību; ja tie neizdosies, intervence būs nogalinājusi daudz sliktu cilvēku, kas nāks par labu pasaulei, un vaina par neveiksmi joprojām gulsies galvenokārt uz ASV un to koalīciju par nesadarbošanos ar Krieviju.
Runājot par Putina nikno reakciju uz Turciju, Dr Nataša Kuhrt , no King's College London, saka, ka tas, visticamāk, ir 'vairāk paredzēts vietējam patēriņam, nevis reālai vielai'. Marks Galeoti, Ņujorkas Universitātes Globālo lietu centra profesors, arī norādīja, ka Putins, visticamāk, reaģēs ar 'simbolisku aktu' un tad cerēs uz 'pat vājākajām Ankaras nožēlas pazīmēm', kas ļautu viņam pateikt Krievijas tautai, 'Turki sajauca, turki to ir atzinuši, mēs ejam tālāk.'
