Ko Meganas Mārklas uzvara tiesā nozīmē karaliskajai ģimenei un plašsaziņas līdzekļiem
Augstās tiesas tiesnesis nolemj, ka laikraksts ir pārkāpis Saseksas hercogienes privātumu, publicējot personisku vēstuli viņas atsvešinātajam tēvam
Saseksas hercogiene atzinīgi novērtējusi savu visaptverošo uzvaru Augstās tiesas privātuma lietā pret The Mail on Sunday, kurai, pēc ekspertu domām, ir liela ietekme uz karalisko ģimeni.
Paziņojumā pēc vakardienas sprieduma Megana Mārkla sacīja, ka laikraksta izdevējam Associated Newspapers ir jāatbild par nelikumīgo un dehumanizējošo praksi, publicējot izrakstus no vēstules, ko viņa bija rakstījusi savam atsvešinātajam tēvam Tomasam Mārklam.
Kā Telegrāfs Kamilla Tominija atzīmē, Vindzoras nama locekļi jau sen ir apgalvojuši, ka viņi patur tiesības uz privāto dzīvi, neskatoties uz to, ka viņiem ir jāpacieš vairāk iejaukšanās nekā mums pārējiem.
Un, nolemjot, ka karalistes statuss nepadara “vienu” publisku īpašumu, tiesnesis Vorbija kungs neapšaubāmi ir ieguvis ievērojamu ieguvumu ne tikai Saseksas hercogam un hercogienei, bet arī visai karaliskajai ģimenei.
Hercogienes galma uzvara gūta dažas nedēļas pēc tam, kad viņas bijušais armijas virsnieka vīrs pieņēma atvainošanos un lielu zaudējumu atlīdzību par rakstiem The Mail on Sunday un MailOnline, kuros apgalvots, ka princis Harijs ir pagriezis muguru karaliskajiem jūras kājniekiem.
Juridiskie uzvaras uzsver svarīgās brīvības, kuras pāris tagad bauda ārpus karaliskās ģimenes, saka ITV ziņas , un kalpo kā brīdinājuma šāviens plašsaziņas līdzekļiem, ka kā privātpersonas viņi nevilcināsies tiesāties, ja jutīsies aizskarti.
Taču daudzus varētu satraukt precedents, ko tas rada preses brīvībai, jo Tomass Mārkls laikrakstam faktiski 'nopludināja' savas meitas vēstuli, piebilst raidorganizācija.
Juridiskais komentētājs Džošua Rozenbergs brīdina, ka “publicējieties un esiet nolādēts” laiki ir pagājuši.
Šīs nedēļas spriedums pastiprina privātuma likumus, tos nemainot, raksta Rozenbergs Telegrāfs . Joprojām būs gadījumi, kad laikraksta vārda brīvība atsver vēstules rakstītāja tiesības uz privātumu – īpaši, ja rakstītājs ir publiska persona.
Taču viņš piebilst, ka šī nebija viena no tām.
