Ko Krievija vēlas Centrālāfrikā?
ES un ANO cieši uzrauga Krievijas lokojošo klātbūtni kara plosītajā valstī
Centrālāfrikas Republikā kopš 2012. gada ir vērojama nerimstoša vardarbība
Getty Images
Eiropas līderi šonedēļ vienojās pastiprināt savus miera uzturēšanas centienus Centrālāfrikas republikāņiem (CĀR), pieaugot bažām par Krievijas lomu šīs valsts asiņainajā pilsoņu karā.
Tiek uzskatīts, ka trīspusējā konfliktā starp valdības spēkiem, ekstrēmistu kristiešu kaujiniekiem un islāmistu nemierniekiem, kas sākās 2012. gadā, ir nogalināti tūkstošiem cilvēku. Āfrikas nācija ir viena no vairākām trauslajām valstīm kontinenta vidū, ko daļēji destabilizēja ieroči un kaujinieki, kas izplūda no Lībijas pēc pulkveža Muamara Kadafi gāšanas 2011. The Wall Street Journal (WSJ) ziņo.
ANO atbalstītā republikas valdība pašlaik kontrolē tikai vienu trešdaļu no valsts kopējās platības, un tai ir grūtības uzturēt kārtību galvaspilsētā Bangi. Ārpolitika piebilst.
Pēdējos gados gan ES, gan ANO ir izvietojušas miera uzturēšanas misijas, lai palīdzētu apmācīt valdības spēkus cīnīties pret nemierniekiem. ES arī sniedz stratēģiskus padomus valdību ministrijām un prezidenta birojam, kā arī sniedz simtiem miljonu eiro humāno palīdzību.
Taču citas lielvaras ložņājošā, taču nozīmīgā ietekme bijušajā Francijas kolonijā saceļ uzacis.
Pieaugošā Krievijas klātbūtne – gan militārā, gan diplomātiskā ziņā – ir radījusi bažas, ka Maskava varētu meklēt stabilu vietu reģionā, kur Rietumeiropas valstīm iepriekš bija visnozīmīgākās vēsturiskās un tirdzniecības saiknes.
Kad Centrālāfrikas Republika (CĀR) pagājušajā gadā lūdza palīdzību cīņā pret marodieriem, bijusī koloniālā valdniece Francija piedāvāja ieročus, ko tā bija konfiscējusi Somālijā. Reuters ziņojumi. Bet Krievija iebilda un tā vietā ziedoja savus ieročus.
Šī jaunā sadarbība starp CĀR un Krieviju vainagojās ar militāru vienošanos, ko abas valstis parakstīja šī gada augustā, kas pavēra ceļu Maskavai uzņemties vadošo lomu republikas militārpersonu apmācībā.
WSJ piebilst, ka Maskava šā gada sākumā saviem drošības spēkiem piegādāja vieglos ieročus un paziņoja, ka tā ir izvietojusi piecus militāros instruktorus un 170 civilos instruktorus, lai viņus apmācītu, un valdība norādīja, ka šis solis stiprinās viņu divpusējo militāro sadarbību.
Bet ko Maskava saņem pretī?
The BBC Āfrikas drošības korespondents Tomi Oladipo saka, ka Krievija vienmēr ir uzskatījusi, ka tās rīcība ir bijusi atbilde uz CĀR palīdzības lūgumu.
Taču starp līgumiem, ko abas valstis ir parakstījušas, ir viens, kas ietver ieguves izpēti, piebilst Oladipo. CAR ir bagātīgas dimantu, zelta un urāna atradnes. Faktiski Maskava ir atzinusi, ka darījums, pēc tās vārdiem, ir 'abpusēji izdevīgs'.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Artjoms Kožins martā teikts paziņojumā ka ir sākušās ģeoloģiskās ieguves izpētes koncesijas un ka Krievijas valdība uzskata, ka šie projekti palīdzēs stabilizēt ekonomisko situāciju CĀR, veicinās infrastruktūras izbūvi un kalpos par pamatu papildu investīciju piesaistei valsts ekonomikā.
Taču ne visi uzskata, ka Krievijas plāni attiecībā uz Subsahāras Āfriku aprobežosies ar ieguvi.
Kopš 2014.gadā rietumvalstis noteica sankcijas Krievijai par Krimas aneksiju, Maskava ir parakstījusi 19 militārās sadarbības līgumus Subsahāras Āfrikā, tostarp ar Etiopiju, Nigēriju un Zimbabvi, ziņo Reuters. Kontinenta 54 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, no kurām trīs jebkurā laikā ir Drošības padomē, veido organizācijas lielāko balsošanas bloku un vienu no tās saskaņotākajiem, padarot tās par pievilcīgām sabiedrotajām Krievijai.
Tas, vai Krievija turpmākajos Drošības padomes balsojumos uzlūkos Subsahāras Āfriku kā sabiedroto, vēl ir redzams.
Tomēr, kā ziņu vietnei sacīja Dmitrijs Bondarenko, antropologs un vēsturnieks no Krievijas Āfrikas studiju institūta: Rietumus daudzās valstīs nemīl. Un daudzi uzskata Krieviju par valsti, kas pretosies Rietumiem.
