Kā Covid pandēmija izraisīja “uzticības krīzi” ES
Jauns pētījums atklāj, ka vakcīnu haoss un citas koronavīrusa atbildes neveiksmes ir mazinājušas sabiedrības uzticību
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels sveic Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu
Julien Warnand/Pool/AFP, izmantojot Getty Images
Pārliecība par ES spēju pārvarēt krīzi ir stipri iedragāta tās reakcijas dēļ uz koronavīrusa pandēmiju, atklājusi vadošā ideju laboratorija.
Jauns pētījums, ko publicēja Eiropadome Ārējo attiecību jautājumos (ECFR) saka, ka eiropieši uzskata, ka ES ir palaidusi garām iespēju pierādīt savu vērtību sniegt ticamu stāstījumu par spēcīgu Eiropas vadību globālās veselības krīzes laikā.
Tomēr neapmierinātība ar valstu valdībām visā kontinentā ir vēl lielāka, norāda ideju laboratorija, kas atklāja, ka dalībvalstu pilsoņi joprojām uzskata, ka Eiropas varas un ES globālās lomas veidošana ir ļoti svarīga, ja ES vēlas atgriezties. .
Uzticības pasliktināšanās
Pusē no 12 aptaujātajām dalībvalstīm lielākā daļa respondentu maz uzticējās ES vai teica, ka viņu uzticēšanās pandēmijas laikā ir pasliktinājusies. The Guardian ziņojumos, vairākums Francijā (62 %), Itālijā (57 %), Vācijā (55 %), Spānijā (52 %) un Austrijā (51 %) apgalvoja, ka ES projekts ir izjaukts.
Taču vīlušies nacionālajā politikā bija vēl augstāki, raksta piebilst, ka 80% respondentu Itālijā un Spānijā, 66% Francijā un 60% Portugālē, 55% Polijā un 54% Ungārijā piekrītot, ka viņu iekšpolitiskā sistēma ir salauzta.
ECFR ziņojums, Uzticības krīze: kā eiropieši redz savu vietu pasaulē , atklāja, ka visās dalībvalstīs, izņemot Franciju, sabiedrība dalību ES joprojām uzskata par labu valstij kopumā.
Francijā lielākā daļa norādīja, ka dalība ES nav ne laba, ne slikta. Tomēr, apvienojot labu un ļoti labu, pozitīvās atbildes par 16 procentpunktiem pārsniedza sliktas un ļoti sliktas.
Lielākā daļa no 17 231 respondenta arī sacīja ECFR, ka viņi uzskata, ka blokam vajadzētu vairāk sadarboties, ar ievērojamiem izņēmumiem Francijā un Vācijā, kur attiecīgi tikai 47% un 45% sacīja, ka pandēmija liecina par nepieciešamību pēc lielākas sadarbības. Aptaujas tiešsaistē tika veiktas 2021. gada aprīlī un maijā Austrijā, Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Spānijā un Zviedrijā.
Fakts, ka divas no ES lielākajām un ietekmīgākajām valstīm – Francija un Vācija – ir vismazāk pārliecinātas par nepieciešamību pēc Eiropas sadarbības, uzsver to, cik steidzami ES ir jāuzlabo sava spēle, norāda aptaujas autori, ECFR vecākā politikas stipendiāte Susi Dennisone. un Jana Puglierin, rakstīja.
Abas valstis nākamajā gadā gaidāmas svarīgas valsts vēlēšanas , kas var radīt izaicinājumu ES vadītājiem. Mūsu aptauju dati liecina, ka ES ir izmantojusi savu otro iespēju.
Aptauja arī liecina, ka Brexit ir mainījis eiropiešu uzskatus par Apvienoto Karalisti, atzīmē The Guardian, un šobrīd dominē viedoklis, ka Apvienotā Karaliste, tāpat kā ASV, ir nepieciešams partneris, ar kuru stratēģiski sadarboties nevis sabiedrotais.
ES nozīmīgs ir tas, ka respondenti astoņos no 12 valstis to uzskata par savu koronavīrusa atveseļošanās atslēgu , savukārt lielākā daļa respondentu katrā valstī teica, ka vēlētos, lai ES pieņemtu vienotāku reakciju uz turpmākajām krīzēm.
Respondenti Portugālē (91 %), Spānijā (80 %), Itālijā (77 %) un Polijā (68 %) vadīja aicinājumu ES pieņemt vienotāku pieeju nākotnē.
'Uzticības krīze'
Piecpadsmit mēnešus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma daudziem Eiropas iedzīvotājiem ir mazāka uzticība ES institūcijām, sacīja ziņojuma autori, piebilstot, ka cerības un cerības uz labāku un efektīvāku Eiropas sadarbību kas bija redzami šīs krīzes sākumā – acīmredzot nav izpildīti.
Un, lai gan Eiropas projekts joprojām bauda spēcīgu atbalstu ES dalībvalstu iedzīvotāju vidū, domnīcas aptaujas rezultāti liecina, ka pieļaujamo vienprātību par Eiropas projektu vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu.
Tas ir trauksmes zvans, lai atlikušo atbalstu ES novirzītu pareizajā virzienā, piebilsts ziņojumā. Kopīgas neaizsargātības sajūta nebūs pietiekama, lai Eiropas projektu virzītu uz priekšu pēcpandēmijas gados. ES iestādēm tagad ir jāparāda spēja kalpot Eiropas pilsoņiem, uzlabojot ES spēku.
The Guardian's Europe korespondents Džons Henlijs saka, ka dati liecina, ka lielākā daļa cilvēku joprojām atbalsta dalību ES un vēlas spēcīgāku, uz sadarbību vērstu bloku, tomēr atzīstot, ka eiropiešu uzticību ES, bez šaubām, ir skārusi koronavīrusa reakcija.
Politiskā atzīmē, ka neapmierinātība ar pandēmijas reakciju vairumam respondentu neizpaužas kā vēlme pamest bloku, bet Euronews saka, ka krīze ir stipri mazinājusi pārliecību par Eiropas Savienības spēju tikt galā ar lielām krīzēm.
The lēnā vakcīnas ieviešana un plašais plašsaziņas līdzekļu atspoguļojums par to ir īpaši slikti ietekmējuši iedzīvotāju uztveri par Briseli, piebilst raidorganizācija, norādot, ka aptaujas dati liecina, ka arī eiropieši vēlas vairāk uz vērtībām balstītu ārpolitiku.
Respondenti pārsvarā atbalstīja uz vērtībām balstītu pieeju ārlietām, un 33% respondentu teica, ka ES ir jābūt demokrātijas un cilvēktiesību bākai, par prioritāti izvirzot tiesiskumu un augstus demokrātijas standartus savās rindās, bet 17% aptaujāto uzskata, ka blokam vajadzētu būt Eiropas tradīciju un vērtību aizstāvim.
Šie dati radīs lielāku spriedzi attiecībām ar Pekinu pēc ES lēmumu apturēt investīciju līgumu ar Ķīnu kas sekoja sankciju noteikšanai saistībā ar notiekošā uiguru minoritātes iedzīvotāju vajāšana Siņdzjanā.
Tomēr ECFR Puglierin teica Euronews, ka, ja ES vēlas pārvarēt nākamo pandēmijas posmu un jebkuru citu izaicinājumu tās leģitimitātei, tai obligāti ir jāuzklausa tās pilsoņi.
Eiropieši vēlas izlēmīgu vadību, kas par prioritāti izvirza daudzpusību un aizstāv un aizstāv viņu vērtības un intereses globālajā arēnā, viņa sacīja. Augstākiem ES darbiniekiem būtu labi, ja viņi uzklausītu un attiecīgi rīkotos šī mēneša galvenajos samitos. Viņi var nesaņemt citu iespēju.
