Cik liels drauds ir Ziemeļkorejai?
Tramps apgalvo, ka ASV karotu ar vientuļnieku karalisti, ja viņš nebūtu prezidents
Kims Čenuns un Donalds Tramps sarokojās savā vēsturiskajā samitā Singapūrā 2018. gada jūnijā
Sauls Lēbs/AFP/Getty Images
Donaldam Trampam šī mēneša beigās ir paredzēts otrs kodolsamits ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.
ASV prezidents otrdien izmantoja savu uzrunu par stāvokli Savienībā, lai paziņotu par tikšanos, kas notiks Vjetnamā 27. un 28.februārī.
Plānotās sarunas notiek pēc pirmās tikšanās starp ASV prezidentu un Ziemeļkorejas līderi pagājušā gada jūnijā Singapūrā, kur bija silti rokasspiedieni un smaidi, bet maz konkrētu rezultātu, saka The Washington Post .
Ko Tramps cer panākt šoreiz?
Prezidents saka, ka viņš turpina vēsturisku virzību uz mieru Korejas pussalā.
Taču viņam būs jāizņem no Kima rakstiska apņemšanās, kurā solīts ierobežot Ziemeļkorejas kodolieroču programmu – pretējā gadījumā šie samiti tiks uzskatīti par visu veidu izrādi un ļoti maz saturīgiem, saka. BBC Seulas korespondente Laura Bikere.
Cik liels drauds ir Ziemeļkorejai?
Neskatoties uz to, ka Ziemeļkoreja ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, tai ir vieni no lielākajiem konvencionālajiem militārajiem spēkiem, un tā iepriekš ir izmēģinājusi virkni dažādu kodolraķešu.
Tramps vairākkārt norādījis, ka raķešu izmēģinājumi ir pārtraukti kopš jūnija samita. Vakar viņš pat apgalvoja: ja es nebūtu ievēlēts par ASV prezidentu, mēs, manuprāt, šobrīd būtu lielā karā ar Ziemeļkoreju.
Tomēr kodolatbruņošanās nav īstenojusies. Vispasaules draudu novērtējumā, kas tika publiskots 29. janvārī, ASV izlūkošanas kopiena secināja, ka Phenjana uzskata kodolieročus par izšķirošiem režīma izdzīvošanai, un tāpēc ir maz ticams, ka tā atteiksies no visiem masu iznīcināšanas ieroču (MII) krājumiem, piegādes sistēmām un ražošanas iespējām. .
ASV amatpersonas apgalvo, ka Kims joprojām strādā pie raķešu un ieroču programmām, tostarp jaunu starpkontinentālo ballistisko raķešu ražošanas objektā netālu no galvaspilsētas, ziņo. The New York Times .
Džefrijs Lūiss, bruņojuma kontroles eksperts Midlberijas Starptautisko pētījumu institūtā Monterejā, Kalifornijā, laikrakstam sacīja, ka abām valstīm ir atšķirīgi priekšstati par terminu denuklearizācija. Trampa administrācija to uzskata par kodolarsenāla likvidēšanu, savukārt Ziemeļkoreja to uzskata par kodolieroču lomas samazināšanu, norāda Lūiss.
[Ziemeļkoreja] vēlas Izraēlas vienošanos — viņi par tiem runās mazāk, un mēs izliekamies, ka tādu nav, viņš piebilda.
Tātad, vai ir iespējams preventīvs karš pār Ziemeļkoreju?
Nav īsti, saka The Washington Post .
Stratēģiskā teorija liecina, ka, ja jūs patiešām domājat, ka pretinieks gatavojas uzbrukt, un jūs patiešām domājat, ka uzbrukumam vispirms ir priekšrocības, tad preventīvais karš kļūst pievilcīgāks, skaidro laikraksts.
Par laimi, starp ASV un Ziemeļkoreju nepastāv neviens no nosacījumiem. Vissvarīgākais ir tas, ka neviena no pusēm, visticamāk, nenotiks, jo neviena no pusēm patiešām nedomā, ka otra uzbruks pirmā.
