Cik ilgi bērniem vajadzētu pavadīt sociālajos tīklos?
Droša laika ierobežojuma vadlīnijas, kas jāizstrādā, lai novērstu bažas par ietekmi uz garīgo veselību
Oli Scarff/Getty Images
Medicīnas speciālistiem ir likts izstrādāt ieteicamās vadlīnijas par to, cik ilgi bērniem un jauniešiem jāpavada sociālajos medijos, lai novērstu pieaugošās bažas par šādu pakalpojumu izmantošanas ietekmi uz garīgo veselību.
Intervijā ar Novērotājs Pirms Torijas partijas konferences veselības ministrs Mets Henkoks atklāja, ka viņš ir uzdevis Sallijai Deivisai, Apvienotās Karalistes galvenajai medicīnas darbiniecei, sākt gatavot oficiālus norādījumus par drošiem laika ierobežojumiem, kas darbotos līdzīgi kā droši alkohola ierobežojumi.
Trīs bērnu tēvs teica, ka viņu motivēja pieaugoši pierādījumi sociālo mediju lietotņu kaitīgo ietekmi uz jauniešu veselību.
Pagājušajā nedēļā tika publicēts pētījums Lancet bērnu un pusaudžu veselība žurnāls atklāja augstāku izziņas līmeni bērniem, kuru ekrāna laiks atpūtai bija mazāks par divām stundām dienā.
Atsevišķā ASV pētījumā, kurā piedalījās cilvēki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, pagājušajā gadā tika atklāts, ka 41% sociālo mediju lietotāju domāja, ka tas liek viņiem justies skumjiem, nemierīgiem vai nomāktiem.
Akadēmiskajās aprindās turpinās diskusijas par to, vai sociālajiem medijiem ir vairāk negatīva nekā pozitīva ietekme, The Guardian saka. Pagājušajā gadā Izglītības politikas institūta ziņojumā konstatēts, ka, lai gan 12% bērnu, kuri nepavadīja laiku sociālajos tīklos, bija garīgās veselības simptomi, šis rādītājs pieauga līdz 27% tiem, kuri tiešsaistē pavadīja vairāk nekā trīs stundas dienā.
Problēma ir īpaši aktuāla jauniešu vidū, jo britu bērni vecumā no 5 līdz 15 gadiem tiešsaistē pavada vidēji 15 stundas nedēļā un puse no visiem 12 gadus veciem bērniem uztur profilu sociālajos tīklos, liecina Ofcom informācija.
Henkoks, kurš pagājušajā gadā kļuva par pirmo deputātu, kurš izlaida savu vēlēšanu apgabala lietotni, sacīja, ka cer, ka jaunās vadlīnijas kļūs par normu sabiedrībā un dos iespēju vecākiem un skolotājiem ieviest saprātīgus laika ierobežojumus un izskaidrot tos bērniem.
Dažas platformas, tostarp Facebook un Instagram, ir mainījušas bailes no atkarības, ieviešot labklājības rīkus, kas lietotājiem ļauj pārraudzīt un ierobežot savu laiku platformā. Tomēr veselības sekretārs sacīja, ka daudzi joprojām nedara pietiekami daudz, lai īstenotu savus vecuma ierobežojumu noteikumus, un viņš ir lūdzis Deivisu sniegt arī norādījumus par minimālo vecumu dažādu vietņu lietotājiem.
Cenšoties mudināt sabiedrību mazāk izmantot sociālos medijus, ir uzsāktas arī dažādas publiskas kampaņas, piemēram, Scroll Free September.
Karaliskās sabiedrības veselības biedrības (RSPH) iniciatīva aicināja cilvēkus septembrī pārtraukt lietot tādas platformas kā Facebook, Instagram, Twitter un Snapchat, vai arī samazināt laiku, ko viņi tajās pavada.
Gandrīz divas trešdaļas lietotāju, kas aptaujāti jūlijā veiktajā aptaujā, apsver iespēju piedalīties iniciatīvā, un daudzi uzskatīja, ka atteikšanās no sociālajiem medijiem pozitīvi ietekmētu viņu dzīvi, atklāja RSPH.
Tomēr daži kampaņas dalībnieki ir kritizējuši steigu vainot sociālos medijus tikai par garīgās veselības problēmu pieaugumu jauniešu vidū.
Sāra Hjūza, Garīgās veselības centra izpilddirektore teica Sociālo mediju vainošana garīgās veselības grūtībās ar daudziem sarežģītiem cēloņiem vienkārši atsvešina jauniešus, kuru dzīve tiek apspriesta, un sociālo mediju uzņēmumus, kuri varētu darīt vairāk, lai palīdzētu jauniešiem attīstīties.
Kampaņas dalībniece un TES apskatniece Nataša Devona tikmēr apsūdzēja politikas veidotājus sociālo mediju izmantošanā kā vispārējs bubulis un sacīja, ka taupības pasākumi un izmaiņas izglītības sistēmā ietekmē arī bērnu garīgo veselību.
