Vēlēšanas Francijā: kas ir Emanuels Makrons un vai viņš var uzvarēt?
En Marche vadītājs! politiskā kustība tagad ir gatava kā nākamais Francijas prezidents

Šons Galups / Getijs
Vēl pirms sešiem mēnešiem Emanuels Makrons Francijas politikā bija maz pazīstama vienība. Bijušais sociālistu kabineta loceklis 2016. gadā nodibināja savu partiju En Marche!, lai apstrīdētu status quo. Pēc Francijas vēlēšanu pirmās kārtas viņš tagad ir galvenais pretendents uz prezidenta amatu, cīnoties pret galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.
Kāda ir viņa politiskā izcelsme?
39 gadus vecais Makrons ieguvis izglītību Ecole Nationale d'Administration Strasbūrā, pirms viņš strādāja par investīciju baņķieri, kura laikā savlaicīgi noslēgtais darījums ar Nestle un Pfizer padarīja viņu par miljonāru. Pēc tam, kad no 2006. līdz 2009. gadam bija Sociālistu partijas biedrs. , viņš pats kā neatkarīgais kandidāts un no 2014. gada ieņēma ekonomikas ministra amatu Fransuā Olanda vadībā. Viņš atkāpās no amata 2016. gada augustā, lai izveidotu En Marche! (Kustībā).
Ko viņš pārstāv?
Pozicionējot sevi kā 'transpartiju' centristu, Makrons saka, ka cer cīnīties pret novecojušajām kreisās un labējās politikas definīcijām, lai radītu 'trešā ceļa' risinājumu, ko popularizēja tādi cilvēki kā bijušais Apvienotās Karalistes premjerministrs Tonijs Blērs. 'Es vēlos samierināt abas Francijas, kuras pārāk ilgi ir šķirtas,' viņš sacīja. Atšķirībā no citiem prezidenta vēlēšanu kandidātiem Makrons atbalsta ES un ir paudis vēlmi koncentrēties uz spēcīgāku attiecību veidošanu ar Vāciju.
Kā ir ārpus politikas?
Makrons iepazinās ar savu sievu Brižitu Trogneux, par viņu 24 gadus vecāko, kad viņa bija viņa franču valodas skolotāja skolā. Viņi paziņoja par savu pāra statusu, kad viņam bija 18 gadu un apprecējās 2007. gadā. Pāris dzīvo kopā ar trim Trogneux bērniem no viņas iepriekšējās laulības. Viņa pārtrauca mācības 2016. gadā, lai palīdzētu Makrona prezidenta vēlēšanu kampaņā.
Vai viņš var uzvarēt?
Makrons uzvarējis prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, pārspējot Lepēnu, kura ieņēma otro vietu. Tagad Makronam un Lepēnai 7. maijā gaidāma vēlēšanu otrā kārta, kurā, paredzams, Makrons triumfēs. Aptaujas liecina, ka kreisie un labējie vēlētāji balsos par viņu, lai neļautu Lepēnai iegūt varu.