Vai Krievija varētu iejaukties Apvienotās Karalistes vēlēšanās?
Boriss Džonsons apsūdzēts ziņojuma apspiešanā par drošības apdraudējumu, ko rada Kremļa sponsorēta dezinformācija
Christohpe Simone/AFP/Getty Images
Boriss Džonsons ir apsūdzēts par slepena ziņojuma apspiešanu, kurā novērtēti drošības draudi, ko rada Krievijas iejaukšanās Lielbritānijas politikā, un tas, vai turpmākās vispārējās vēlēšanas varētu ietekmēt Kremļa sponsorētā dezinformācija.
Bijušais ģenerālprokurors Dominiks Grīvs ir sacījis, ka ir nepieņemami, ka premjerministrs sēž pie Izlūkošanas un drošības komitejas apkopotā dokumenta.
Viņu izmeklēšana, kas tika uzsākta pēc tam, kad atklājās, ka Krievijā bāzētajos Twitter kontos 2016. gada referenduma laikā tikai 48 stundu laikā tika ievietoti vairāk nekā 45 000 ziņojumu par Brexit, tika pabeigta pirms divām nedēļām, bet Dauningstrīta ir atteikusies piekrist, ka tā tiks publicēta pirms vispārējām vēlēšanām 12. decembris.
Parlamentam un sabiedrībai vajadzētu būt un tai ir jābūt piekļuvei šim ziņojumam, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, un ir patiešām nepieņemami, ka premjerministrs apsēžas pie tā un liedz viņiem šo informāciju, laikrakstam Commons sacīja Grīvs.
Leiboristu pārstāvis Barijs Šīrmans papildināja valdības kritiku, jautājot: vai viņi šeit cenšas kaut ko slēpt?
Gan Džonsons, gan viņa priekštece Terēza Meja atteicās pateikt, vai Krievija bija iejaukusies Brexit , ņemot vērā pretrunīgos valdības struktūru vērtējumus par dezinformācijas un sociālo mediju ziņojumapmaiņas ietekmi uz Lielbritānijas politiku.
2018. gadā MI5 direktors Endrjū Pārkers, atsaucoties uz ES referendumu, sacīja, ka viņam nav zināma informācija, kas liecinātu, ka iznākumu noteikusi jebkāda veida iejaukšanās.
Tomēr šī gada sākumā publicētajā ziņojumā Digitālās, kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta parlamentārā komiteja apstrīdēja šo novērtējumu.
Lielbritānijas valdība nevar viennozīmīgi apgalvot, ka nebija 'pierādījumu par veiksmīgu iejaukšanos' mūsu demokrātiskajā procesā, jo terminu 'veiksmīgs' nav iespējams definēt retrospektīvi, ziņo tā. Tomēr ir pārliecinoši pierādījumi, kas norāda uz naidīgiem valsts dalībniekiem, kas ietekmē demokrātiskos procesus, norādīja komiteja, piebilstot, ka Krievijas atbalstīto mediju RT un Sputnik izplatītajiem pret ES vērstajiem rakstiem par referendumu ir daudz plašāka sociālā ietekme nekā līdzīgam publicētajam saturam. oficiālajās kampaņu vietnēs, kas atbalsta Brexit.
Neskatoties uz Krievijas iejaukšanās atzīšanu vēlēšanās vairākās Eiropas valstīs , Mejas valdība vairākkārt tika kritizēta par nespēju pienācīgi izmeklēt ārvalstu ietekmi un manipulācijas ar vēlētājiem Brexit balsojumā.
Neatkarīgā saka, ka nekāda plaša mēroga izmeklēšana netika veikta, lai gan vēlēšanu komisija atzina, ka kampaņa Vote Leave, ko vadīja Džonsons un Maikls Gove, ir pārkāpusi likumu.
Dauningstrīta arī cīnījās pret aicinājumiem veikt “Muellera stila” izmeklēšanu tādā apjomā, kādā ASV izmeklēja iespējamo Donalda Trampa prezidenta kampaņas slepenu vienošanos ar Krieviju, teikts ziņu vietnē.
––––––––––––––––––––––––––––––––– Lai iegūtu kopsavilkumu par svarīgākajiem stāstiem no visas pasaules, kā arī kodolīgu, atsvaidzinošu un līdzsvarotu ieskatu nedēļas ziņu programmā, izmēģiniet žurnālu The Week . Dabū savu pirmie seši numuri par £6 –––––––––––––––––––––––––––––––––
Pirms 2017. gada vispārējām vēlēšanām GCHQ Nacionālā kiberdrošības centra (NCSC) izpilddirektors Siarans Mārtins uzstājās vēstule visiem galvenajiem partiju vadītājiem, brīdinot, ka Lielbritānijas politiskajos procesos draud Kremļa atbalstīto kibernoziedznieku iejaukšanās.
Maijā ES amatpersonas apsūdzēja Krieviju dezinformācijas izmantošanā, lai ietekmētu Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākumu. The BBC ziņoja, ka ES amatpersonas uzskata, ka Kremlis gadiem ilgi ir izmantojis dezinformāciju, lai sētu nesaskaņas un apjukumu visā Eiropā, vienlaikus graujot vēlētāju uzticību Eiropas Savienībai un tās demokrātijām.
Nosaucot Krievijas kiberkaru par eksistenciālu draudu Lielbritānijas demokrātijai, Jūens Makgohejs raksta LSE tīmekļa vietne aicināja parlamentu pieņemt jaunu demokrātijas aizsardzības likumu. Tam būtu jādzēš visi politisko organizāciju rīcībā esošie personas dati, izņemot tos, kas brīvi nodoti klauvēšanā un tālruņa zvanos; visiem lielākajiem sociālo mediju uzņēmumiem, jo īpaši Facebook, YouTube un Twitter, lai dzēstu robotprogrammatūras, kas nepārbaudāmi nav cilvēks vai likumīga persona; un aizliegt ārvalstu politiskos ziedojumus.
Valdība vēlējās līdz 2019. gada beigām ieviest digitālo nospiedumu režīmu tiešsaistes vēlēšanu kampaņas materiāliem, lai palielinātu izpratni par dezinformāciju un padarītu vēlēšanas pārredzamākas, taču, lai gan Lielbritānijas valdības amatpersonas un politiķi ir plaši apsprieduši stingrākus likumus, kas regulētu var reģistrēties balsošanai un kā varētu tikt regulēta ar politiski saistīta reklāma un akcijas sociālajos tīklos, viņi līdz šim ir maz darījuši šādu vēlēšanu drošības pasākumu īstenošanā, ziņo Reuters .
Šobrīd, tuvojoties vēlēšanām, amatpersonas, runājot ar ziņu aģentūru, brīdinājušas Lielbritānijai, ka nav laika īstenot pasākumus, lai pretotos tādiem sociālajiem medijiem un viltus ziņu kampaņām, kurās ir iesaistīti aizdomās turētie ārvalstu dalībnieki, kas ir skāruši citas Rietumu valstis.
Tā kā valdība nav rīkojusies, sociālo mediju uzņēmumi ir pārņēmuši šo jautājumu savās rokās. Šonedēļ Twitter paziņoja, ka tā bija politiskās reklāmas aizliegšana savā platformā, izraisot aicinājumus Facebook sekot šim piemēram.
