NATO samits: premjerministrs saka, ka militāra darbība pret IS 'nav izslēgta'
NATO līderi apspriedīs Ukrainu un Islāma valsts pieaugumu – bet ko samitā panāks?
uke MacGregor/WPA Pool/Getty Images
NATO līderi šodien pulcējas Velsā, un pirms samita oficiālās sākuma diplomātija ir sākusies nopietni.
Deivids Kamerons paziņojis, ka neizslēgs militāras darbības pret Islāma valsts kaujiniekiem, kas pēdējo nedēļu laikā nogalinājuši divus amerikāņu žurnālistus un draud nogalināt skotu palīdzības darbinieku.
Intervijā BBC Kamerons sacīja, ka gadījumā, ja Lielbritānija pievienosies ASV, lai veiktu uzlidojumus pret IS, tās rīcībai būs jābūt 'pareizi pārdomātai un pacietīgai', nelaižot 'pāri kaimiņvalstu galvām'.
Viņš arī izslēdza iespēju maksāt izpirkuma maksu, lai nodrošinātu ķīlnieka atbrīvošanu.
NATO samitā ne tikai draudi, ko rada IS kaujinieki ārvalstīs un mājās, bet arī tiks apspriesta Ukrainas krīze.
Atzīmējot nopietnību, ar kādu alianse raugās uz savu attiecību ar Krieviju pasliktināšanos, Ukrainas prezidents Petro Porošenko ir uzaicināts informēt pasaules līderus par sarunām ar Vladimiru Putinu.
Saskaņā ar Laiki , 'Krievija šodien dominēs samitā Ņūportā', līderiem apspriežot, kā risināt iespējamo Maskavas iejaukšanos Ukrainas austrumos.
NATO samits: ko tas panāks?
Pasaules līderi šonedēļ pulcēsies Velsā uz pirmo NATO samitu kopš Čikāgas 2012.gadā un pirmo Apvienotajā Karalistē kopš Mārgaretas Tečeres vadīšanas Londonā 1990.gadā.
Darba kārtības galvenā tēma būs pieaugošā nestabilitāte Ukrainā un NATO iesaistīšanās Afganistānā nākotne. Samits Velsai sniegs gan izaicinājumus, gan iespējas.
Kur tas notiks un kas brauks?
Tas notiek Ņūportas kūrortā Celtic Manor Resort, kur 4. un 5. septembrī notika 2010. gada Ryder Cup golfa turnīrs. Tajā piedalīsies aptuveni 150 valstu vadītāji un ministri, tostarp Baraks Obama, Angela Merkele un Fransuā Olands. Līderu apvienotajā svītā būs aptuveni 10 000 atbalsta personāla.
Kas tiks apspriests?
Darba kārtības augšgalā būs spriedzes turpināšanās Ukrainā. Šī krīze varētu padarīt šo samitu par vissvarīgāko NATO sanāksmi kopš Prāgas 2002. gadā, kad NATO pievienoja septiņas dalībvalstis.
Saskaņā ar Washington Post , iebrūkot Ukrainā tikai vienu nedēļu pirms samita, Vladimirs Putins efektīvi ņirgājās par NATO, kurai, viņaprāt, trūkst gribas viņu apstrīdēt šajā jautājumā.
Tomēr NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pastāstīja The Guardian samits pārvarēs šķelšanos alianses iekšienē un vienosies par jaunām dislokācijām uz Krievijas robežām. Viņš cer, ka locekļi vienosies par 'gatavības rīcības plānu' attiecībā uz Ukrainu.
Kas vēl?
Darba kārtībā būs arī pieaugošie draudi NATO valstīm no Islāma valsts, negodīgām un nestabilām valstīm, pirātisms, terorisms un kiberuzbrukumi. Tad saka, ka citi apspriežamie temati ir 'kolektīvā aizsardzība', militārie izdevumi, partnerattiecību padziļināšana un NATO iesaistīšanās Afganistānā nākotne.
Ko samits nozīmē Velsai?
Galvenokārt drošības galvassāpes. Samits būs lielākā starptautisko līderu tikšanās, kāda jebkad ir notikusi Lielbritānijā. Tā kā ir plānoti dažādi protesti un terora draudi, šajā vietā un tās apkārtnē strādās aptuveni 9500 policistu no 43 Apvienotās Karalistes policijas spēkiem. Turklāt atslēgu vietās Kārdifā un Ņūportā ir uzstādīti 12 jūdžu gari drošības nožogojumi.
Pirmais ministrs Kārvins Džounss saka, ka samits būs 'nozīmīgs notikums Velsas vēsturē' un iespēja veicināt uzņēmējdarbību un tūrismu. Deivids Kamerons piebilda: 'Mums bija G8 Ziemeļīrijā, mums bija Olimpiskās spēles Londonā, mums ir Sadraudzības spēles Skotijā — ir Velsas kārta vienam no šiem lielajiem notikumiem.'
NATO samits: Obama un Kamerons pieprasa lielākus aizsardzības izdevumus
1. septembris
Šonedēļ Velsā notiekošajā NATO samitā Baraks Obama un Deivids Kamerons aicinās visas alianses dalībvalstis palielināt savus aizsardzības budžetus saskaņā ar apņemšanos saglabāt saviem bruņotajiem spēkiem izdevumus vismaz divus procentus no kopējā IKP.
Lielbritānijas militārie priekšnieki atbalstīja aicinājumu, apsūdzot dažus štatus par 'bezmaksas iekraušanu' uz locekļiem, kuri pilda savas saistības, tostarp ASV un Apvienoto Karalisti. Daily Telegraph saka. Taču sagaidāms, ka daži diplomāti noraidīs kritiku, apgalvojot, ka izdevumu mērķi ir 'patvaļīgi'.
Bijušie vecākie militārie komandieri arī aicināja visus dalībniekus pildīt savas saistības. Bijušais Jūras spēku vadītājs sers Alans Vests sacīja: “Cilvēki vairākās valstīs ir bijuši gatavi saņemt bezmaksas braucienu un netērē. Ja paskatās uz Eiropu, tad tikai Francija un Apvienotā Karaliste sasniedz mērķi. NATO ir jāsaprot, ka nav labi, ja spēks ir salauzts.
Bijušais armijas priekšnieks sers Ričards Dannats sacīja, ka daudzām Eiropas valstīm ir jāuzlabo savas pašreizējās militārās spējas. Viņš sacīja: 'Skumjš ir fakts, ka, izņemot dažas Eiropas NATO dalībvalstis, kurās galvenokārt ietilpst Apvienotā Karaliste un Francija, lielākajai daļai citu Eiropas valstu bruņoto spēku trūkst reālu izmantojamu spēju, un to valdībām bieži vien trūkst. politiskā griba pienācīgi finansēt savus bruņotos spēkus”.
Paredzams, ka NATO dalībvalstis, kas piedalīsies divu dienu samitā Ņūportā, apspriedīs, kā reaģēt uz nesenajiem notikumiem Ukrainā un Irākā.
Bet Ksenija Viketa, ASV programmas vadītāja Chatham House, žurnālistiem sacīja, ka Velsas samitam ir jākļūst par 'ceļa staciju', nevis 'gala punktu', risinot sarežģītās globālās drošības situācijas, ar kurām saskaras alianse. ASV šodien ziņojumi.
'Pastāv risks, ka augstākā līmeņa sanāksme kļūs par ugunsgrēku dzēšanu, nevis stratēģiskāku,' viņa sacīja. 'Samitā ir jāpievērš uzmanība aktuālajiem notikumiem, bet tajā arī jāskatās daudz tālāk uz priekšu attiecībā uz NATO kā organizācijas virzību.'
