Lielbritānijas universitātes pieprasa papildu finansējumu, bet vai tās piedāvā cenas un kvalitātes attiecību?
Jaunā analīzē salīdzināti absolventu ienākumi Apvienotajā Karalistē un citās valstīs, jo A līmeņa haoss izraisa uzņemšanas pārslodzi
Jaunā analīzē salīdzināti absolventu ienākumi Apvienotajā Karalistē un citās valstīs, jo A līmeņa haoss izraisa uzņemšanas pārslodzi
Kristofers Furlongs/Getty Images
Apvienotās Karalistes universitātes aicina valdību nodrošināt finansējumu, lai palīdzētu papildu studentiem iegūt vietas pēc A līmeņa vērtēšanas fiasko.
Iestdes ir pārpludinātas ar zvaniem no skolas beidzējiem, kuri tagad atbilst iestāšanās prasībām sekojot valdības U-pagrieziens uz c pretrunīgs algoritms kas pazemināja gandrīz 40% no A līmeņa rezultātiem Anglijā.
Kādi ir cipari?
Pēc dusmīgajiem protestiem pie Vaitholas izglītības sekretārs Gevins Viljamsons pirmdien paziņoja, ka šī gada A līmeņa rezultāti būs balstīti uz skolotāju prognozēm, nevis uz automatizētās sistēmas prognozēm.
Taču aptuveni 55 000 skolēnu jau bija atraidījuši viņu pirmās izvēles universitātes pirms politikas izmaiņām, kas notika tikai dažas dienas pēc tam, kad Viljamsons uzstāja, ka nebūs ne pagrieziena, ne izmaiņu.
Saskaņā ar Ikdienas pasts .
Daudzi tagad izmisīgi cīnās, lai mēģinātu iekļūt savā izvēlētajā universitātē, atstājot iestādes saskaras ar loģistikas murgu, mēģinot nākamās nedēļas laikā pārdalīt tūkstošiem vietu, piebilst. Saule .
Viljamsonam arī ir atcēla studentu skaita ierobežojumu universitātēm – faktiski ļaujot iestādēm šogad pieņemt neierobežotu skaitu.
The Telegraph izglītības redaktors Kamilla Tērnere ziņo, ka prorektori vakar vakarā tikās ar universitāšu ministri Mišelu Donelānu, cenšoties panākt vienošanos, kas ļaus viņiem uzņemt pēc iespējas vairāk skolu beidzēju.
Pēc kāda avota teiktā, universitātes to ir lūgušas valdībai papildu finansiālā palīdzība kas ļautu viņiem palielināt vietas šogad un nākamgad.
Bet vai Apvienotās Karalistes universitātes piedāvā cenas un kvalitātes attiecību?
Ņemot vērā pieprasījumu pēc vietām universitātē un uzņemšanas skaita palielināšanos, Apvienotajā Karalistē ir apšaubīta universitātes grāda vērtīgums.
Ar augšējo robežu, kas ir 9250 mārciņas gadā, Lielbritānijas studentu maksātā studiju maksa ir augstākā attīstīto valstu organizācijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kurā ir 37 dalībvalstis.
Turpretim Spānijā bakalaura grāda iegūšanai tiek piedāvāta maksa par aptuveni 1460 eiro (1320 mārciņas) gadā, savukārt Francijā un Vācijā izmaksas ir attiecīgi aptuveni 200 eiro (180 mārciņas) un 112 eiro (100 mārciņas). Telegrāfs ziņojumi. Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā lielākā daļa studentu nemaksā neko.
Tomēr jaunā studentu darba devēja Stint veiktā OECD, Pasaules Bankas un universitāšu līgu tabulās iegūto datu analīze atklāja, ka diplomu iegūšana Lielbritānijā nepalielina turpmākos ienākumus tik daudz kā daudzās citās valstīs.
Jaunākie absolventi Lielbritānijā parasti nopelnīja par 33% vairāk nekā vidēji valstī, bet Amerikā tiem izdevās palielināt atalgojumu par 65%, teikts laikrakstā. Un augstskolu beigušie Spānijā paņēma mājās pat par 53% vairāk nekā vidējā alga.
Taču, lai gan šī starptautiskā atalgojuma atšķirība var būt diezgan apgrūtinoša, lielākā daļa absolventu Apvienotajā Karalistē joprojām būs labāki nekā viņu vienaudži, kuri neiegūst grādu, uzskata Sāra Koula no biržas brokera Hargreaves Lansdown.
Viņa sacīja, ka vidējais augstskolu beigušais vīrietis dzīves laikā nopelnīs par 130 000 mārciņu vairāk nekā augstskolu nepabeigušais vīrietis.
Turklāt jaunajā analīzē atklājās, ka Apvienotās Karalistes universitātes ieņem labu vietu nodarbinātības izredžu palielināšanā, un tajās strādā tikai nedaudz mazāk par 90% neseno absolventu, salīdzinot ar 85% Amerikā.
Arī Lielbritānijas iestādes ieguva augstus rezultātus izglītības kvalitātes ziņā, ieņemot otro vietu aiz ASV, bet trešajā vietā Vācija.
Kopumā analīzē Lielbritānija ir astotā vieta starp 37 valstīm, kas nodrošina absolventiem izdevīgu cenu, ziņo The Telegraph.
