'Laiks izgudrojumiem', kad Nīls Makgregors atstāj Britu muzeju
Kritiķi saka, ka tās “morālā un saistošā” direktora aiziešana no aiziešanas būs liels trieciens iestādei.
Getty
Britu muzeja direktors Nīls Makgregors ir paziņojis, ka gada beigās atkāpsies no amata.
68 gadus vecais Makgregors pie muzeja stūres ir bijis kopš 2002. gada, taču kolēģiem sacīja, ka pieņēmis 'sarežģītu lēmumu', jo vairs nevēlējās strādāt pilnu slodzi.
Makgregors, iespējams, ir vislabāk pazīstams ar savu Radio 4 seriālu A History Of The World In 100 Objects, kuru iedvesmojusi muzeja kolekcija. Ziņas par viņa aiziešanu no muzeja mudināja viņa cienītājus apsveikt viņa nozīmīgo kultūras ieguldījumu.
Iespējams, viņa lielākais sasniegums, raksta mākslas redaktors Vils Gompercs BBC , ir pārveidojis muzeju no 'nedaudz vecmodīgas iestādes ar vēsu uzņemšanu, par vienu no pasaulē populārākajām apmeklētāju atrakcijām, nejūtot vajadzību apklusināt'.
'Viņa panākumi,' piebilda Gompercs, 'ir pārliecība pieņemt, ka sabiedrība nav stulba, bet gan atvērta un intelektuāli zinātkāra.'
Vairāk nekā tas, rakstīja Rūperts Kristiansens The Daily Telegraph , Makgregors Britu muzejā ir piesātināts ar augstu morālā mērķa izjūtu. Viņš ir uzsvēris muzeja pamatus 'liberālajās apgaismības vērtībās un saikne ar pasauli'.
Kristiansens norāda, ka Irākas kara laikā Makgregors uzņēmās vadošo lomu senlietu glābšanā no laupīšanas un bombardēšanas, kā arī palīdzēja Bagdādei rekonstruēt tās kolekciju.
Taču Kristiansens nav bez kritikas, norādot, ka Makgregors bija mazāk lietpratīgs 'apmeklētāju pieredzes sīkumos' un ka viņa pilnvaru laikā lielu vilšanos sagādāja pagājušajā gadā atvērtais 'sabojātais izstādes spārns'.
Cilvēki aizmirst, kādā haosā muzejs atradās pirms Makgregora ierašanās, sacīja Ričards Morisons Laiki . 'Personāls, kurā kūsā dumpis, tās finanses ir nesakārtotas, budžeta sekas un laika pārtēriņš tās Lielās tiesas pārbūvei joprojām izraisīja preses izsmieklu.' Un ārzemēs kritiķi apgalvoja, ka muzeja kolekcijas ir 'impēriālistu lielas zādzības parādes'.
Morisons sacīja, ka Makgregora vadībā muzejs ir kļuvis par 'lieliskas stipendijas un apgaismota misionāru darba cietoksni'. Morisons piebilda, ka tas izklausās gandrīz ķecerīgi, taču 'Nīls Makgregors ir gandrīz lielāks par iestādi'.
Jā, Makgregors atrada izcilus jaunus veidus, kā pastāstīt un parādīt pagātni, sacīja The Guardian mākslas kritiķis Džonatans Džounss, 'taču viņi nav vienīgie. Ir pienācis laiks atkal izgudrot.
Džonss piebilda, ka Makgregors sniedza labus argumentus pretrunīgi vērtēto darbu, piemēram, Partenona marmora, saglabāšanai Apvienotajā Karalistē kā daļu no daudzkultūru muzeja. Taču viņš piebilda, ka 'tā kā IS ar nepieredzētu barbaritāti uzbrūk pasaules mākslai un senlietām, iespējams, ir pienācis laiks muzejiem sākt runāt par civilizāciju mazāk diplomātiskā veidā'.
