Krievija piedzīvo lielāko ASV militāro spēku pieaugumu Eiropā kopš aukstā kara
Polija uzņem tūkstošiem amerikāņu karavīru, bet Donalda Trampa ievēlēšana rada šaubas par NATO misiju
- Krievija piedzīvo lielāko ASV militāro spēku pieaugumu Eiropā kopš aukstā kara
- Krievija piedzīvo lielāko ASV militāro spēku pieaugumu Eiropā kopš aukstā kara
ASV karavīri tiek gaidīti Polijas militārajā bāzē Žaganā
Natālija Dobriščicka
Krievija norāda, ka tūkstošiem amerikāņu karavīru ierašanās Polijā apdraud tās nacionālo drošību, jo ASV veic lielāko militāro spēku palielināšanu šajā kontinentā kopš aukstā kara.
Misija, par kuru vienojās NATO samitā pagājušajā gadā, ir daļa no Obamas administrācijas mēģinājuma mazināt Baltijas sabiedroto bailes pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas. Tas ir ieguvis jaunu nozīmi kopš Donalda Trampa ievēlēšanas, kurš ir radījis šaubas par ASV saistībām aizstāvēt Austrumeiropu.
Pirmie no 3000 karavīru un simtiem bruņumašīnu vakar sāka šķērsot Vācijas robežu ar Poliju, kur tika sirsnīgi uzņemti.
'Tas piepilda dažu poļu sapni kopš komunisma krišanas — ASV karaspēka atrašanās savā zemē, lai atturētu pret Krieviju,' saka. ABC ziņas .
Bet, kamēr Varšava svinēja svētkus, Maskava nāca klajā ar stingri formulētu paziņojumu pret izvietošanu.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja: 'Mēs to interpretējam kā draudus mums un kā darbības, kas apdraud mūsu intereses un drošību.'
Tuvāko nedēļu laikā kaujas vienības tiks izvietotas vairākās Austrumeiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Bulgārijā.
Sākotnēji militāro operāciju bija paredzēts sākt šomēnes, taču pēdējā brīdī tā tika virzīta uz priekšu. '[Tas, iespējams, ir Baraka Obamas solis, pirms viņš atstāj amatu, lai mēģinātu iesaistīt šajā stratēģijā ievēlēto prezidentu Donaldu Trampu,' saka. The Guardian .
'Trampa ievēlēšana rada jautājumus par to, vai šī pastiprinātā ASV militārā pozīcija turpināsies,' saka BBC .
Uzņēmējs, kurš amatā stāsies nākamnedēļ, vairākkārt solījis uzlabot attiecības ar Krieviju. Viņš arī sacīja, ka ne vienmēr ievēros ASV NATO apņemšanos aizsargāt citas dalībvalstis.
Tomēr viņa uzskati par Krieviju, šķiet, ir pretrunā ar viņa augstāko aizsardzības un izlūkošanas kandidātu uzskatiem.
Uzstājoties savās Senāta kongresa sēdēs pagājušajā naktī, Maiks Pompeo, Trampa izvēle vadīt CIP, un aizsardzības sekretāra amata kandidāts ģenerālis Džeimss Matiss tiešā veidā vērsās pret Kremli.
Matiss izvirzīja Krieviju sava 'principālo draudu saraksta' augšgalā, savukārt Pompeo to apsūdzēja 'agresīvā' uzvedībā Ukrainā.
'Lai gan šie uzskati varētu atspoguļot kandidātu vēlmi panākt labvēlību no Kongresa Krievijas vanagu puses, tas var arī radīt spriedzi starp Trampa kungu un viņa augstākajiem padomniekiem turpmākajās dienās un mēnešos,' saka BBC Entonijs Cērčers.
NATO apsūdz Krieviju 'agresīvā militārā pozā'
2016. gada 23. novembris
Spriedze starp Krieviju un NATO ir saasinājusies pēc tam, kad Maskava savā Kaļiņingradas eksklāvā Baltijas jūrā starp Poliju un Lietuvu izvietoja vismodernākās raķetes.
'Sistēma Bastion izšauj Oniks spārnotās raķetes, kuru darbības rādiuss ir līdz 280 jūdzēm (450 km),' saka BBC . Krievija jau ir izmantojusi sistēmu Sīrijā.
NATO apsūdzēja Maskavu 'agresīvā militārā pozā' un norādīja, ka šis solis 'nepalīdz mazināt spriedzi vai atjaunot mūsu attiecību paredzamību'. Tā aicināja valsti sniegt plašāku informāciju par savām militārajām aktivitātēm, lai izvairītos no 'incidentiem un pārpratumu riska'.
Krievijas pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka izvietošana ir 'loģiska atbilde naidīgajiem Rietumiem', uzsverot ASV pretraķešu aizsardzības vairoga būvniecību visā Eiropā un NATO karaspēka palielināšanos pie Krievijas robežām.
'Krievija dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu savu drošību, saskaroties ar NATO paplašināšanos uz tās robežām,' viņš sacīja.
Kremlis norāda, ka ASV raķešu vairoga mērķis ir 'neitralizēt Maskavas kodolarsenālu pietiekami ilgi, lai ASV varētu dot triecienu Krievijai kara gadījumā'. Al jazeera , ko gan Vašingtona, gan NATO noliedz.
Pieaugošā spriedze starp Maskavu un NATO rodas laikā, kad ES dalībvalstis cenšas stiprināt militārās saites. Otrdien Eiropas Parlaments ar 369 pret 255 nobalsoja par aizsardzības koordinācijas padziļināšanu starp dalībvalstīm.
“Satraukušies” ES līderi brīdināt Trampu par Krievijas sankcijām
18. novembris
Premjerministre Terēza Meja un citi Eiropas līderi mudinās ASV ievēlēto prezidentu Donaldu Trampu saglabāt sankcijas pret Krieviju.
Dauningstrīta sacīja, ka Meja cer panākt vienošanos par sankciju saglabāšanu sarunās ar aizejošo ASV prezidentu Baraku Obamu, kurās tiks risināti vairāki jautājumi, tostarp Islāma valsts draudi un Maskavas loma Ukrainas konfliktā. BBC.
Tieši Krievijas iejaukšanās Austrumukrainā pamudināja Vašingtonu un Briseli 2014.gadā ieviest sankcijas.
Taču savas vēlēšanu kampaņas laikā Tramps apšaubīja gandrīz 70 gadus pastāvošo ASV sabiedroto drošības vairogu NATO vadībā un izteica cerības uz sirsnīgākām attiecībām starp Vašingtonu un Maskavu.
'Trampa vēlēšanu satraukums ir satricinājis Eiropas nervus,' saka The Luksemburgas vārds , atstājot 'satraucošos' Eiropas līderus, kuri meklē Obamas norādes par Trampa iespējamo kursu, 'ņemot vērā populistu magnāta solījumus satricināt pasaules kārtību'.
Vakar preses konferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli Obama mudināja savu pēcteci stāties pretī Krievijai, ja tā novirzīsies no ASV 'vērtībām un starptautiskajām normām'.
Viņš sacīja, ka Maskava ir militāra lielvalsts ar 'ietekmi visā pasaulē', taču mudināja Trampu pretoties kārdinājumam 'pārtraukt dažus darījumus ar Krieviju', kas kaitē mazākām valstīm tikai tāpēc, ka tas varētu šķist 'tobrīd ērti'.
Cenšoties nomierināt Eiropas nervus, Obama arī pauda nosvērtu optimismu, ka Tramps varētu mainīt savu nostāju, tiklīdz viņš pārņems Baltā nama amatu.
'Šī biroja svinīgajos pienākumos ir kaut kas tāds, kas liek jums koncentrēties, kas prasa nopietnību,' viņš teica. 'Un, ja jūs nedomājat par darbu nopietni, tad, iespējams, jūs tur nebūsit ļoti ilgi. Jo tas atklās problēmas.
Tomēr Lietuva uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu pārbaudīt NATO dažas nedēļas pirms Trampa stāšanās amatā. Ārlietu ministrs Lins Linkēvičs sacīja, ka viņam ir 'ļoti bail' par Baltijas valstīm un Sīrijas pilsētu Alepo.
