Kas ir Eiropas Parlaments un ar ko tas nodarbojas?
Nākammēnes gaidāmajām vēlēšanām var būt nopietna ietekme uz ES nākotni
DŽORŽS GOBETS/AFP/Getty Images
Šī gada Eiropas vēlēšanām var būt nopietna ietekme uz pašas Eiropas Savienības nākotni.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kas šogad notiek 23. maijā, parasti ir kā sava veida referendums par katras dalībvalsts iekšpolitiku. Taču šī gada balsojumā uz spēles likta pati Eiropas ideja, saka The New Yorker , jo politiķi, kas kādreiz bija malā kā nomaļākie ekstrēmisti, ir pārcēlušies uz galveno virzienu, piebilst Žurnāls Time .
Tā kā Ungāriju, Poliju un Itāliju tagad kontrolē klaji pret ES vērstas populistiskas valdības un pieaug atbalsts Alternatīva Vācijai (AFD), Merinas Lepēnas Nacionālajam mītiņam (agrāk Nacionālā fronte) un Gērta Vildersa vadītajai Nīderlandes Brīvības partijai, pieaug bažas, ka Eiroskeptiķu partijas ir gatavas būtisku pārstāvniecības pieaugumu EP.
Tagad, kad šķiet, ka Lielbritānija piedalīsies maijā gaidāmajās vēlēšanās, Naidžela Farāža Brexit partija arī sagaidāms, ka veiksies labi. Kamēr Apvienotā Karaliste būs ES dalībvalsts, tas vēl vairāk palielinātu parlamenta populistu skaitu.
Tā kā vara bloka parlamentā ir atkarīga no partiju grupas lieluma, pie kuras piederat, tad, ja tām izdotos konsolidēties, šīm partijām pienāktos komiteju priekšsēdētāji un citi amati ar tiesībām veidot likumdošanu, atzīmē. Blumbergs .
Bet kā tieši strādā Eiropas Parlaments un ko īsti dara EP deputāti?
Kā strādā Eiropas Parlaments?
EP ir viena no četrām galvenajām ES iestādēm līdzās Eiropadomei, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai.
ES 512 miljonus iedzīvotāju pašlaik pārstāv 751 Eiropas Parlamenta deputāts, tostarp 73 no Apvienotās Karalistes.
Tāpat kā Apvienotajā Karalistē, arī ES ir divas palātas, kurām abām ir jāapstiprina tiesību akti. EP ir apakšpalāta, un Eiropas Savienības Padome ir augšpalāta.
EP deputātus ievēl tieši Eiropas Parlamenta vēlēšanās, savukārt Eiropas Savienības Padomes pārstāvjus ieceļ no katras dalībvalsts valdības.
Ko dara EP?
Tiesību aktus Eiropas Parlamentam ierosina Eiropas Komisija, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras no 28 dalībvalstīm. Eiropas Komisijas prezidentu – šobrīd Žanu Klodu Junkeru – uz piecu gadu termiņu ieceļ Eiropadome, kuru ieceļ Eiropas Parlaments.
Lai gan lielāko daļu EP deputātu darba veic Briselē dažādās komitejās par dažādām politikas jomām, EP katru mēnesi uz četrām dienām dodas uz Strasbūru, lai piedalītos plenārsēdē, kurā notiek balsošana par jaunajiem tiesību aktiem un pieņemti lēmumi.
Kādas ir galvenās partijas?
Lai gan lielākā daļa EP deputātu ir savas valsts politiskās partijas biedri, lielākā daļa no viņiem arī izvēlas kļūt par daļu no EP grupām, kurām ir aptuveni tādas pašas vērtības kā viņu dzimtajai partijai.
Kopumā pašlaik ir astoņas parlamentārās grupas:
- Eiropas Tautas partija (EPP)
- Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse (S&D)
- Eiropas konservatīvie un reformisti (ECR)
- Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE)
- Eiropas Apvienotie kreisie un Ziemeļvalstu Zaļie kreisie (GUE-NGL)
- Zaļie–Eiropas Brīvā apvienība (Zaļie–EFA)
- Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD)
- Nāciju un brīvības Eiropa (ENF)
Labēji centriskajai EPP pašlaik ir visvairāk deputātu ar 217, un to vada Angelas Merkeles Vācijas kristīgie demokrāti. EPP kādreiz bija Apvienotās Karalistes konservatīvo mājvieta, pirms viņi aizbrauca, lai izveidotu eiroskeptiskāku grupu ECR.
Kopā ar kreisi centrisko sociālistu grupu S&D EPP tradicionāli ir bijusi viena no divām parlamenta lielvarām, nodrošinot lielāko daļu tās prezidentu un viceprezidentu. BBC .
Leiboristu uzplaukums Apvienotajā Karalistē palīdzētu S&D saglabāt savu pozīciju kā otrajam lielākajam spēkam parlamentā ar 190 deputātiem. Taču tiek prognozēts, ka šoreiz sociālisti cietīs smagus zaudējumus tādās lielajās dalībvalstīs kā Francija, Itālija un Vācija, norāda Financial Times .
Starp lielākajām opozīcijas partijām pašlaik EP ir ECR ar 76 deputātiem un GUE ar 52 deputātiem. Taču jaunākā aptauja liecina, ka divu labējo eiroskeptiķu grupējumi (ENF un EFDD) varētu redzēt to kopējo atbalsta pieaugumu, saka. Vācu vilnis .
#ESvēlēšanas2019 Jaunu vietu prognozes nākamajam Eiropas Parlamentam. Paziņojums presei → https://t.co/7ctRLesDr1 Pilns ziņojums → https://t.co/1Uq6xqmFys Sekojiet @EP_trends lai iegūtu sīkāku informāciju. pic.twitter.com/RGYkcedadX
- Jaume Duch (@jduch) 2019. gada 18. aprīlis
Ja viņi apvienotu spēkus ar ECR, lielākais bloks EP varētu būt eiroskeptiķu alianse. Tomēr, lai gan populisti ir paziņojuši par nodomiem izveidot jaunu, konsolidētu aliansi, praksē šķelšanās un sāncensība starp ECR, ENF un EFDD grupām nozīmē, ka ir ļoti maz ticams, ka viņi visi pievienosies vienai frakcijai, saka: Neatkarīgā .
