Kāpēc degvielas cenas pieaug visstraujāk pēdējo 18 gadu laikā
Tika vainotas straujās naftas cenas un vājā mārciņa, taču vai klienti joprojām tiek mainīti?
E10 degviela pašlaik ir pieejama daļā Eiropas un ASV
Daniels Leal-Olivas/AFP/Getty Images
Saskaņā ar jauno RAC analīzi, degvielas cenas Anglijā pieaug visstraujāk gandrīz divās desmitgadēs.
Kāds ir kaitējums?
Naftas vērtības kāpums un mārciņas stipruma samazināšanās kopā ar benzīna cenu maijā palielināja par 6 pensiem litrā, un bezsvina vidējā cena šobrīd ir 129,41 p. Dīzeļdegvielas vidējā cena pagājušajā mēnesī pieauga vēl vairāk, litram pievienojot 6,12 pensus.
RAC norādīja, ka šis ir lielākais ikmēneša degvielas cenas pieaugums kopš 2000. gada.
Kāpēc cenas ceļas?
Cenu kāpums pie sūkņa seko milzīgam naftas cenu lēcienam pēdējā gada laikā, Brent jēlnaftas jēlnaftas (Brent Crude) maijā pirmo reizi gandrīz četru gadu laikā pārsniedzot 80 USD par barelu atzīmi. 2014. gadā naftas cena sasniedza aptuveni 120 USD par barelu, bet drīz pēc tam noslīdēja līdz 40 USD.
Vai cenu kāpums turpināsies?
vakar Blumbergs ziņoja, ka ASV valdība ir lūgusi Saūda Arābijai un citiem OPEC ražotājiem palielināt naftas ieguvi par aptuveni 1 miljonu barelu dienā pēc ASV benzīna cenu pieauguma līdz augstākajam līmenim pēdējo trīs gadu laikā.
Tas varētu palīdzēt stabilizēt cenas vai pat tās pazemināt.
Bet vai Apvienotās Karalistes patērētāji iegūs?
Varbūt nē. Lai gan strauji augošās naftas cenas un vājā mārciņa pēc Brexit ir sodoša kombinācija ikvienam, kas regulāri brauc, norāda RAC, Laiki ziņo, ka daži kampaņas dalībnieki ir apsūdzējuši degvielas uzņēmumus par kapitalizāciju, paaugstinot sūkņu cenas, kad vairumtirdzniecības vērtība pieaug, vienlaikus nespējot pārnest izmaksas, kad naftas cenas samazinās.
Kampaņas FairFuelUK dibinātājs Hovards Kokss sacīja, ka pašreizējās sūkņu cenas ir par 1 līdz 2 pensiem litrā vairāk, nekā tām vajadzētu būt.
Uzņēmumi degvielas piegādes ķēdē atkal izmanto jau tā augstākos nodokļus apliktos autobraucējus pasaulē, nesamazinot sūkņu cenas, kad naftas cenas samazinās. Viņi ceļas kā raķete un krīt kā spalva. Tā rezultātā šie mantkārīgie uzņēmumi slikti ietekmē inflāciju, IKP un patērētāju izdevumus.
