Irāna protestē: kāpēc nemieri izplatās
Tiek ziņots, ka pēdējo gadu laikā lielākais režīma izaicinājums ir gājuši bojā vismaz 22 cilvēki, un simtiem ir arestēti
Irānas sieviete protestē pie Teherānas galvenās universitātes
STR/AFP/Getty Images
Pēc piekto dienu ielu protestiem Irānas garīdznieki un politiskie vadītāji saskaras ar lielāko izaicinājumu savai autoritātei gandrīz desmit gadu laikā.
Saskaņā ar valsts medijiem, pagājušajā nedēļā vairāk nekā 40 pilsētās visā Irānā ir nogalināti vismaz 22 cilvēki, no kuriem deviņi pagājušajā naktī, un simtiem arestēti. Tiek ziņots, ka naktī Najafabadas centrā tika nošauts policists.
Lielā mērā spontāni protesti ir radušies no bažām par pieaugošajām dzīves izmaksām, bezdarbu, plaukstošu korupciju un stagnējošu ekonomiku, taču tie ir kļuvuši par plašāku sašutumu pret režīmu, saka: CNN .
Irānas Amerikas Nacionālās padomes prezidente Trita Parsi, rakstot raidorganizācijai, saka, ka protesti, iespējams, sākušies kā reakcija uz spēcīgo ekonomiku, taču tagad tajā ir kaut kas lielāks.
Neatkarīgā saka, ka ielās ir izgājuši desmitiem tūkstošu cilvēku, un drošības spēkiem ir nācies cīnīties pret bruņotiem protestētājiem, kas mēģina ieņemt policijas iecirkņus un militārās bāzes.
Vakar bija nāvējošākā diena, neskatoties uz Irānas prezidenta aicinājumu ievērot mieru. Uzrunājot Irānas deputātu sanāksmi, Hasans Ruhani noniecināja demonstrāciju nozīmi un sacīja, ka salīdzinājumā ar līdzīgiem incidentiem pagātnē tās nav nekas.
Cilvēki ir pilnīgi brīvi kritizēt [valdību] vai protestēt, taču kritika atšķiras no vardarbības un īpašuma iznīcināšanas, viņš sacīja. Valdība noteikti necietīs nekādu valsts īpašuma vai sociālās kārtības iznīcināšanu.
Rouhani un citus vadošos politiķus satricinājusi lielākā sabiedrības neapmierinātības izpausme kopš 2009. gada tā dēvētās Zaļās kustības. Financial Times , kad miljoniem cilvēku devās gājienā galvaspilsētā, protestējot pret prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada pārvēlēšanu, balsojumā opozīcija paziņoja, ka tā ir viltota.
Dažādi plašsaziņas līdzekļi ir ziņojuši par valdības mēģinājumiem bloķēt sociālo mediju lietotnes, piemēram, šifrēto ziņojumapmaiņas pakalpojumu Telegram, ko izmanto 80 miljoni irāņu. Donalds Tramps nosodīja centienus apspiest domstarpības sociālajos medijos, izraisot vārdu karu starp ASV prezidentu un Ruhani.
Iespējams, Irānas līderus satraucošāki ir ziņojumi par plakātiem, kuros redzams valsts augstākā līdera ajatolla Hameneja, kurš tiek nojaukts un sadedzināts spītības aktā, kas skar Islāma Republikas sirdi. Laiki .
Ruhani, kurš maijā uzvarēja pārliecinošās vēlēšanās pēc reformu programmas, solīja, ka ekonomika uzlabosies pēc tam, kad 2015. gada kodolvienošanās atviegloja stingrās starptautiskās sankcijas, taču daudzi irāņi apgalvo, ka viņi nav guvuši priekšrocības, saka: Los Angeles Times . Saskaņā ar BBC persiešu dienesta datiem vidējais irānis pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvis par 15% nabadzīgāks.
Pastāv domstarpības par to, kurš demonstrācijas sāka un kurš tos vada tagad. Reformu politiķi un analītiķi sacīja, ka protestus sākotnēji organizēja stingrās līnijas piekritēji, lai grautu Rouhani centrisko valdību. Financial Times . Tomēr LA Times norāda, ka demonstranti ātri vērsušies pret stingrās līnijas piekritējiem ar Hameneju priekšgalā, ko daudzi vaino ekonomikas reformu bloķēšanā, vienlaikus pieļaujot korupciju un šiītu kaujinieku finansēšanu ārvalstīs.
Neskatoties uz dusmu uzplūdu, protesti joprojām ir aprobežoti ar salīdzinoši nelielām kabatām pārsvarā gados jauniem demonstrantiem vīriešiem, kuri pieprasa garīdznieka režīma gāšanu un kuriem trūkst koordinētas vadības, norāda. BBC Kasra Naji .
Daži protestētāji ir aicinājuši atgūt monarhiju, kas tika gāzta Irānas revolūcijā 1979. gadā. Bijušā šaha dēls Reza Pahlavi, kurš dzīvo trimdā ASV, ir nācis klajā ar paziņojumu, atbalstot demonstrācijas, taču ir pazīmes, ka viņš ir tikpat neziņā par šo protestu virzību kā jebkurš cits, saka BBC.
