Irākas Kurdistāna redz neatkarību
Separātistus, kurus mudina galvenā loma pret Islāma valsti, 25. septembrī paredzēts rīkot referendumu
Irākas kurds vicina kurdu karogu pavasara ekvinokcijas svinību laikā
Safins Hameds/AFP/Getty Images
Irākas Kurdistānas līderi paziņojuši, ka tā turpinās nākamajā mēnesī plānoto neatkarības referendumu, neskatoties uz tās kaimiņvalstu un ASV pretestību.
Irākas vienīgais autonomais reģions kopš 1991. gada lielākoties ir bijis pašpārvalde, un tam ir savs prezidents, premjerministrs un parlaments. Taču sapņi par patiesi neatkarīgu dzimteni kurdiem nav zuduši.
2017. gada 7. jūnijā šie sapņi spēra lielu soli uz priekšu, kad Kurdistānas prezidents Masuds Barzani paziņoja, ka Kurdistānas reģionālā valdība ir devusi zaļo gaismu neatkarības referendumam, kas notiks 25. septembrī.
Lai gan plānotais balsojums ir 'tikai deklaratīvs referendums bez praktiskas politiskas ietekmes', saka Haaretz , “tas jau ir pastiprinājis starptautisko un arābu spiedienu uz Kurdistānas vadītājiem”.
Bagdādes, Turcijas un ASV centrālā valdība ir paudušas bažas par referenduma laiku, jo Irākas un kurdu karaspēks joprojām ir iesaistīts kampaņā, lai padzītu Islāma valsts kaujiniekus no Irākas ziemeļiem un rietumiem.
Kāpēc balsošana notiek tagad?
Apgabalu, kas pazīstams kā Kurdistāna un kurā ietilpst mūsdienu Irākas, Irānas, Sīrijas un Turcijas daļas, izveidoja britu koloniālie administratori un pēc Pirmā pasaules kara sadalīja starp četrām valstīm.
Irākas brutalizētajiem kurdiem brīvas Kurdistānas vilinājums ir īpaši spēcīgs. Tiek uzskatīts, ka Sadama Huseina arābu nacionālistiskā režīma laikā vairāk nekā 180 000 Irākas kurdu ir gājuši bojā masveida nāvessodu, sprādzienu un ķīmisko uzbrukumu rezultātā civiliedzīvotājiem.
Stimuls pēdējam aicinājumam pēc neatkarības bija negaidīts ceturksnis – Islāma valsts iebrukums Irākas ziemeļos un rietumos 2014. gada vasarā un rudenī.
Kad valdības karaspēks 2014. gada vasarā atkāpās, saskaroties ar IS uzbrukumu, kurdu kaujinieki izmantoja iespēju aizpildīt vakuumu un pārņemt cīņu par reģiona atbrīvošanu.
Tagad, kad kaujinieku grupa atrodas uz sakāves robežas un ir spiesta nodot lielāko daļu savas teritorijas Irākā, KAR kontrolē zemes teritoriju, kas atrodas tālu aiz tās oficiālajām robežām.
Papildus teritoriālajiem ieguvumiem Pešmergas ievērojamā loma apsūdzības priekšgalā ir spēlējusi vērtīgu propagandas lomu, nostiprinot kurdu autonomijas jēdzienu reģionā un atjaunojot separātistu noskaņojumu.
Kāpēc ir bijusi starptautiska opozīcija?
Turcija, Sīrija un Irāna, kurās visās dzīvo ievērojami kurdu iedzīvotāji, kategoriski iebilst pret referendumu, baidoties, ka tas varētu uzmundrināt līdzīgas neatkarības kustības viņu pašu valstī.
Sīrija ir noraidījusi balsojumu kā antikonstitucionālu, savukārt Irānas augstākais līderis Ali Hamenejs tviterī paziņojis, ka Irāna 'pretojas sarunām par referendumu par Irākas sadalīšanu un uzskata tos, kas veicina šo ideju, par Irākas neatkarības pretiniekiem'.
#Irāna iebilst pret sarunu rīkošanu par referendumu par sadalīšanu #Irāka un uzskata tos, kas veicina šo ideju, par Irākas neatkarības pretiniekiem.
- Khamenei.ir (@khamenei_ir) 2017. gada 20. jūnijs
Īpaši pret to iebilst Turcijas valdība, kas jau vairāk nekā 30 gadus izcīna asiņainu iekšējo cīņu ar separātisko Kurdistānas strādnieku partiju (PKK), nodēvējot plānoto referendumu par 'smagu kļūdu'. Amerikas balss ziņojumi.
Turcija jau ir apsūdzējusi kurdus par konflikta izmantošanu Sīrijā, lai veicinātu savu darba kārtību. Kurdu Tautas aizsardzības vienības (YPG) izvirzījušas apsūdzību IS Sīrijā, taču Turcijai ir aizdomas, ka to patiesais motīvs ir piesaistīt starptautisku atbalstu savam neatkarības projektam.
Ankaras iebildumi būtu īpaši apgrūtinoši, jo Irākas Kurdistānas naftas eksports, kas ir tās nestabilās ekonomikas mugurkauls, ir atkarīgs no cauruļvadiem un sauszemes ceļiem caur Turciju.
Tālāk 'ASV un citas Rietumu valstis ir noraizējušās, ka balsojums var izraisīt jaunu konfliktu ar Bagdādi un pārvērsties par vēl vienu reģionālu uzliesmojumu,' teikts. Reuters .
Šā mēneša sākumā ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons personīgi lūdza prezidentu Barzani apsvērt iespēju atlikt vēlēšanas. Atbilde bija pieklājīga, bet stingra “nē”.
Ko Irākai nozīmētu brīva Kurdistāna?
Kopumā Bagdādei ir kaimiņu šaubas. Īpaši Irākas valdībai satraucošs ir fakts, ka referendumā tiks piedāvāts balsojums arī tiem strīdīgo apgabalu iedzīvotājiem, kas atrodas aiz KAR pilnvarotās teritorijas robežām, tostarp ar naftu bagātajā apgabalā ap daudznacionālo pilsētu Kirkūku.
Premjerministrs Nečirvans Barzani kurdu ziņu aģentūrai Rudaw sacīja, ka šīs teritorijas ir 'atbrīvojušas mocekļu un pešmergu asinis' un ka iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties, vai viņi pievienosies neatkarīgai Kurdistānai.
Taču '[Irākas premjerministra Haidera] Abadi valdība nesankcionēs to, ko tā uzskata par naftas un zemes sagrābšanu, jo īpaši Kirkūku,' teikts. Ekonomists .
Tomēr daži Irākas politiķi uzskata, ka referenduma debates ir vērtīgs pārbaudījums jaunās Irākas demokrātijas pilnvarām.
To pastāstīja bijušais vicepremjers Salehs al Mutlaks Rudaw ka, lai gan viņš personīgi bija pret neatkarīgu Kurdistānu, valdībai ir jārespektē “kurdu vairākuma vēlme”.
'Mēs ceram, ka varēsim dzīvot vienā valstī,' viņš teica. 'Bet, ja mēs nevaram dzīvot ar saviem brāļiem kurdiem vienā valstī, lai viņi sasniedz savas tiesības un kļūst par mīļotajiem kaimiņiem.'
Kreisi noskaņotās Ummas partijas līderis Mitals al Alusi sacīja Rudavam, ka, viņaprāt, referendums varētu būt pagrieziena punkts Irākas trauslajā un sadrumstalotajā parlamentārajā demokrātijā.
'Ja Kurdistānas reģions rīkos savu referendumu, arī citu provinču iedzīvotāji varēs pieprasīt savas tiesības,' viņš sacīja. 'Bagdādes valdniekiem būs divas izvēles iespējas. Viņi vai nu kļūs demokrātiski un konstitucionāli, vai arī kļūs par ISIS un bātistiem un diktatoriem.
Pirmkārt, ir svarīgi atzīmēt, ka neatkarība var nebūt tik tuvu, kā šķiet. Pirmkārt, nav garantijas, ka kurdi balsos par, pat ja referendums notiks, kā plānots 25. septembrī.
Uz monitoru ziņo, ka viņu intervēto kurdu “pārliecinošais vairākums” bija skeptiski noskaņots pret balsojumu, ko viņi uzskata par “pašreizējās vadības viltību, lai novērstu uzmanību no tās nespējas efektīvi vadīt valdību un pārvaldīt ekonomiku pēdējo 25 gadu laikā”.
'Es esmu par neatkarību,' vietnei sacīja viens bijušais pešmergas komandieris, taču 'zem šo zagļu karoga es labāk nogriezu savu rādītājpirkstu, nekā balsoju referendumā.'
