Grenfell gadadiena: kāpēc izdzīvojušie nav pārmitināti?
Vairāk nekā 60 mājsaimniecības joprojām dzīvo ārkārtas izmitināšanas vietās gadā pēc torņu nama ugunsgrēka
Dūmi turpina celties no gruzdošā Grenfell Tower apvalka
Kārlis Korts/Getty Images
Gada laikā kopš Grenfela torņa ugunsgrēka Terēzas Mejas valdība dzīvajā atmiņā ir devusi un lauzusi vairākus solījumus tiem, kas izdzīvojuši pēc vissmagākā torņu kvartāla.
Traģēdijas pirmās gadadienas priekšvakarā runājot Commons, premjerministrs deva vēl vienu solījumu tiem, kuri visu zaudēja ugunsgrēkā, kas prasīja 72 cilvēku dzīvības.
'Ļaujiet man vēlreiz apliecināt Parlamentu, ka mēs darām visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka Grenfelā izdzīvojušie saņem viņiem nepieciešamās mājas un atbalstu, kā arī patiesību un taisnīgumu, ko viņi ir pelnījuši,' viņa vakar sacīja premjerministru jautājumu laikā.
Taču daudzi apgalvo, ka jaunu solījumu laiks jau sen ir pagājis. Tagad ir vajadzīga rīcība un jo īpaši pastāvīgas mājas, Neatkarīgā saka redakcijā.
Cik cilvēku vēl ir jāpārvieto?
Pēc ugunsgrēka mājokļu ministrs Aloks Šarma apliecināja izdzīvojušajiem, ka Kensingtonas un Čelsijas padome gada laikā nodrošinās 138 dzīvokļu iedzīvotājiem pastāvīgu mājokli. Viņš arī deva viņiem valdības garantiju, ka visi tiks izmitināti vietējā teritorijā.
Martā valdība atzina, ka nokavēs šo termiņu. Jauns laika grafiks netika dots. Arī premjerministram ir devies atpakaļ uz ķīlu lai apgabalā paturētu izdzīvojušos.
Saskaņā ar padomes datiem 198 no 203 mājsaimniecībām no Grenfell Tower un blakus esošās Grenfell Walk tagad ir pieņēmušas mājas piedāvājumu. Pavisam 135 no tiem ir ievākušies - 52 pagaidu mājās, 83 pastāvīgās dzīvesvietās. BBC ziņojumi.
Tas nozīmē, ka gadu pēc ugunsgrēka 68 mājsaimniecības joprojām dzīvo ārkārtas izmitināšanas vietās.
Kas slēpjas aiz kavēšanās?
Kensingtonas un Čelsijas padome sacīja, ka darbinieki dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu ģimenes un atbalstītu viņu dzīves atjaunošanu.
Mēs jau esam piešķīruši 235 miljonus sterliņu mārciņu, lai nodrošinātu 307 mājas, lai cilvēkiem būtu pieejama maksimāla izvēle, piebilsts.
Taču daudzi iedzīvotāji stāsta, ka bijuši spiesti noraidīt viņiem piedāvātos īpašumus. Izdzīvojušie stāstīja Neatkarīgā viņam tika piedāvāti pilnīgi nepiemēroti īpašumi bez dzīvojamām istabām un augstos torņu blokos.
Citi teica, ka viņiem piedāvātās mājas atrodas pārāk tālu no vietējās kopienas vai tām ir nepieciešams plašs remonts, un tās būs pieejamas tikai 2019. gadā.
Ēnu iekšlietu ministre Diāna Abota saka, ka padome pieņem 'ņem vai atstāj' attieksmi.
Nepiedodami viņi cenšas likt saprast, ka Grenfelas iedzīvotāji ir pārāk izvēlīgi. Viss, ko viņi vēlas, ir pienācīgas mājas un tuvāk bērnu skolai un viņu esošajiem sociālajiem sakariem, viņa sacīja.
Viņiem ir bijuši 12 mēneši, piebilda leiboristu deputāts. Nav nekāda attaisnojuma tam, ka nevar piedāvāt cilvēkiem piemērotu mājokli.
Taču Pollija Nīte, mājokļu labdarības organizācijas Shelter izpilddirektore, saka, ka paļaušanās uz ārkārtas vai pagaidu izmitināšanu ir Lielbritānijas mājokļu krīzes simptoms.
Nav īsti taisnība teikt, ka padome nav pielikusi nekādas pūles, lai pārmitinātu cilvēkus, viņa sacīja BBC. 'Tāpat nav taisnība teikt, ka bijušie Grenfelas iedzīvotāji ir kaut kādā veidā satraukušies, nekā viņiem vajadzētu būt.
'Ir ļoti trūkst mājokļu, un, ja tas mums kaut ko māca, tad mums ir jābūvē vairāk mājokļu.
