Asistēts mirstošais rēķins: deputāti noraida 'tiesības mirt'
Jaunais likumprojekts varēja ļaut pacientiem izbeigt savu dzīvi, ja viņi ir neārstējami slimi
Džastins Taliss/AFP
Deputāti pēc pirmajām debatēm par šo tēmu 18 gadu laikā balsoja pret likumprojektu, kas ieviestu 'tiesības mirt'. Lordu palāta apsprieda šo jautājumu pēdējā parlamentā (skatīt zemāk), taču viņu likumprojekts neiekļuva apakšpalātā.
Pēc tam, ko BBC raksturo kā “kaislīgas” debates, 118 deputāti balsoja par likumprojektu par palīdzības sniegšanu un 330 balsoja pret. Likumprojekts, ko iesniedza leiboristu pārstāvis Robs Moriss, pēc vispārējām vēlēšanām bija pirmajā vietā privāto deputātu balsojumā.
Tajā tika ierosināts, ka diviem ārstiem un Augstās tiesas tiesnesim būtu jāpiekrīt palīdzības nāvei jebkuram pacientam, kas nozīmē, ka viņiem būtu jābūt pārliecinātiem, ka pacients ir garīgi kompetents, viņam ir atlikuši mazāk nekā seši mēneši un viņš apzinās alternatīvas.
Likumprojekts nebūtu pieļāvis eitanāziju – tas būtu tikai ļāvis pacientiem ievadīt medikamentus, lai izbeigtu savu dzīvi.
Iekšā emuāra ieraksts pirms debatēm Marriss rakstīja: “Es augstu vērtēju dzīvi un saprotu, ka daži cilvēki ļoti dziļi tic, ka izbeigt savu dzīvi vienmēr ir nepareizi. Tomēr viņu pārliecības dziļumam un patiesumam nevajadzētu nozīmēt, ka viņi liegtu izvēli tiem no mums, kuri nepiekrīt viņu pārliecībai.
Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs ir teicis, ka, ja likumprojekts kļūs par likumu, tas nozīmētu, ka pašnāvība tiktu “aktīvi atbalstīta”, nevis uzskatīta par traģēdiju. Alistair Thompson no Care Not Killing arī teica, ka tiesību akti ir 'bīstami'. Tomēr Dignity in Dying teica, ka bez izmaiņām likumā nedziedināmi slimi pacienti turpinās ceļot uz Dignitas, lai nomirtu.
Balsošanas rezultāts nozīmē, ka nekavējoties netiks veiktas izmaiņas likumā, saskaņā ar kuru eitanāzija, kas tiek uzskatīta par slepkavību vai slepkavību, Anglijā ir nelikumīga. 1961. gada pašnāvību likums Anglijā un Velsā nosaka, ka mudināšana uz pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumu vai palīdzība tai ir noziedzīgs nodarījums. Ikvienam, kas to izdarīs, var draudēt līdz 14 gadiem cietumā.
Pagājušajā vasarā, Deivids Kamerons Viņš sacīja, ka 'nav pārliecināts, ka ir jāveic turpmāki pasākumi', lai mainītu pašreizējos likumus.
Nomiršana ar palīdzību: Lorda likumprojekta plusi un mīnusi
15. janvāris
Assisted Dying Bill turpinās virzību caur Lordu palātu rīt, jo tas tiek izskatīts augšpalātas komitejā.
Likumprojekta kritiķi saka, ka esošie likumi ir ieviesti, lai aizsargātu sabiedrības neaizsargātākos cilvēkus, taču kampaņas dalībnieki apgalvo, ka tiesībām mirt ar cieņu ir jābūt pieejamām visiem.
Kāds ir pašreizējais likums?
Saskaņā ar Anglijas tiesību aktiem eitanāzija un pašnāvības palīdzība pašlaik ir nelikumīgas. Saskaņā ar 1961. gada pašnāvību likumu mudināt izdarīt pašnāvību vai palīdzēt tai ir noziedzīgs nodarījums. Tiem, kas to izdarīs, var tikt piespriests līdz 14 gadu cietumsods.
Kas ir Bils?
Likumprojekts, ko izstrādājis bijušais leiboristu kanclers lords Falkoners, ļaus ārstiem izrakstīt nāvējošu medikamentu devu pacientiem, kuriem ir atlicis dzīvot mazāk nekā sešus mēnešus.
Ierosinātais tiesību akts attiecas tikai uz “garīgi kompetentiem” pieaugušajiem ar neārstējamām slimībām. Tas nodrošina stingras tiesiskās garantijas, lai nodrošinātu, ka tiesību akti netiek ļaunprātīgi izmantoti, un pacientam būtu jāievada zāles pašam, Daily Telegraph ziņojumi.
Kas notiks rīt?
Likumprojekts par nāves palīdzību ir nonācis līdz komitejas procesam, izmantojot Lordu palātu, kura laikā to detalizēti izskatīs kolēģi. Ja Lords to galu galā pieņems, deputātiem, visticamāk, tiks piešķirts brīvs balsojums. Tomēr, tā kā pirms vēlēšanām ir mazāk nekā četri mēneši, šķiet, ka likumprojektam pietrūks laika.
Pirms Ziemassvētkiem 80 ievērojamas personas, tostarp bijušais Kenterberijas arhibīskaps lords Kerijs, aicināja politiķus nodrošināt, lai likumprojektam pēc vēlēšanām tiktu piešķirts parlamenta laiks. Atteikšanās ļaut debatēm būtu 'bez sirds', viņi teica vēstulē Telegraph.
Kā cilvēki ir reaģējuši uz likumprojektu?
Par to sacīja liberāldemokrātu aprūpes ministrs Normans Lembs BBC 's Newsnight, ka cilvēkiem vajadzētu būt iespējai 'pieņemt lēmumu par savu dzīvi'.
Profesors Stīvens Hokings apgalvo, ka šāda likumprojekta neīstenošana ir cilvēku ar invaliditāti diskriminācijas veids, jo tas liedz viņiem 'tiesības nogalināt sevi, kādas ir darbspējīgiem cilvēkiem'. BBC .
Taču Deivids Kamerons atklāja, ka viņš nav 'pārliecināts', brīdinot, ka 'cilvēki var tikt iespiesti lietās, kuras viņi patiesībā nevēlas sev', taču sacīja, ka priecājas par debašu rīkošanu.
Vēža speciālists profesors Karols Sikora izdevumam Newsnight sacīja, ka, mainot likumu, lēmums par pacienta dzīvības izbeigšanu vai nē nonāks ārstu rokās un NHS ietvaros tiks izveidotas 'nāves komandas'.
Anglijas baznīca joprojām iebilst pret likumprojektu, bet bijušais Kenterberijas arhibīskaps lords Kerijs ir paudis atbalstu nāves palīdzībai, sakot, ka ir mainījis savas domas pēc tam, kad bija apsvēris gadījumus, kad pacienti cieš no bloķētā sindroma un cieš nevajadzīgi. Arī arhibīskaps Desmonds Tutu paudis atbalstu mirstības palīdzības sniegšanai.
Kādi ir likumi par mirstības palīdzību ārzemēs?
Palīdzēta pašnāvība ir likumīga Šveicē kopš 1942. gada. ASV Oregonas un Vašingtonas štatos tā ir legalizēta, taču ir stingri reglamentēta. Beļģija, Luksemburga un Nīderlande legalizējušas brīvprātīgo eitanāziju, līdzīgi tiesību akti tiek apsvērti arī Francijā, ziņo BBC.
