Kā Afganistāna kļuva par visbīstamāko valsti pasaulē
Vairāk sprādzienu Neatkarības dienā pēc tam, kad Kabulas kāzās pašnāvnieka uzbrukumā gāja bojā 63 cilvēki
Visā Džalalabadā, Afganistānā, tika uzspridzināta virkne bumbu, tikai divas dienas pēc tam, kad uzbrukumā kāzu svinībām galvaspilsētā Kabulā gāja bojā 63 cilvēki.
Tiek ziņots, ka šodienas sprādzienos Džalalabadā, kas skāra restorānus un publiskos laukumus pilsētas austrumu daļā, ir ievainoti vismaz 66 cilvēki, tostarp 20 bērni.
Neviens grupējums vēl nav uzņēmies atbildību par uzbrukumu, kas notika laikā, kad valstij bija jāatzīmē 100. gadadiena kopš neatkarības no Lielbritānijas.
Svinības jau bija saīsinātas pēc pašnāvnieka uzbrukuma kāzās Kabulā sestdienas vakarā. Islāma valsts (Islāma valsts) paziņoja, ka Pakistānas kaujinieks kāzu pūlī uzspridzināja sprādzienbīstamu vesti, bet pēc tam, ierodoties neatliekamās palīdzības dienestiem, uzspridzināja automašīnā ievietotu bumbu.
Afganistānas prezidents Ašrafs Gani nosodīja barbarisko uzbrukumu.
Es stingri nosodu vakarnakt notikušo necilvēcīgo uzbrukumu Kabulas kāzu zālei. Mana galvenā prioritāte šobrīd ir sazināties ar šī barbariskā uzbrukuma upuru ģimenēm. Tautas vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm.
— Ašrafs Gani (@ashrafghani) 2019. gada 18. augusts
Viņš piebilda, ka talibi nevar atbrīvot sevi no vainas, jo tie nodrošina platformu teroristiem.
Talibi ir nolieguši jebkādu saistību ar uzbrukumu un nosodījuši uzbrukumu.
Līgavainis, runājot ar vietējo televīziju, sacīja: Mana ģimene, mana līgava ir šokā, viņi pat nevar runāt. Mana līgava turpina ģībt.
Es zinu, ka šīs nebūs pēdējās ciešanas afgāņiem, ciešanas turpināsies.
Pirms nepilnām divām nedēļām talibi bombardēja Kabulas policijas iecirkni, nogalinot 14 un ievainojot 150, galvenokārt civiliedzīvotājus.
Piektdien Donalds Tramps tvītoja ka ASV un talibi vēlas panākt vienošanos – ja iespējams.
Saskaņā ar Afganistānas teikto, vardarbības turpināšanās Afganistānā nozīmē, ka tā tagad ir vismazāk miermīlīgākā valsts pasaulē. Ekonomikas un miera institūts . Tātad, kā tas nonāca līdz šim?
Nemierīga vēsture
Afganistānai ir gara un lepna vēsture, taču pagājušajā gadsimtā tā ir piedzīvojusi nemierīgus laikus, saka PBS .
Cīņas starp padomju atbalstīto valdību un ASV atbalstītajām mudžahedu kaujiniekiem noveda pie tā, ka 1988. gadā Osama bin Ladens izveidoja Al-Qaeda.
Padomju vara atkāpās 1989. gadā, un modžahedi sagrāba varu Kabulā 1992. gadā, taču nepārtrauktā vardarbība izraisīja talibus, kas tika uzskatīti par miera un stabilitātes nesējiem, kuri nāca pie varas līdz 1995. gadam.
Pēc 11. septembra terora aktiem ASV 2001. gadā Amerikas administrācija uzstāja, lai Osama bin Ladens tiktu izdots ASV. Talibi atteicās, un 2001. gada oktobrī amerikāņi sāk bombardēt talibu mērķus Afganistānā.
NATO spēki pakāpeniski pārņēma miera uzturēšanas operācijas no ASV, un 2013. gadā Afganistānas armija pārņēma visas drošības operācijas no NATO.
2014. gadā Ašrafs Gani tika ievēlēts par Afganistānas prezidentu saistībā ar apsūdzībām par vēlēšanu krāpšanu.
Nesenais vardarbības pieaugums
Kāzu sprādziens Kabulā ir atjaunojis bažas par draudiem, ko Isis rada Afganistānā, saka AP .
Grupējumam zaudējot teritorijas Sīrijā un Irākā, ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērress brīdinājis, ka Afganistāna šobrīd ir de facto šī reģiona ekstrēmistu mājvieta.
Isis kaujinieku skaits Afganistānā ir pieaudzis līdz 4000, salīdzinot ar dažiem desmitiem 2014. gadā. Tie tiek uzskatīti par vēl bīstamākiem starptautiskajai sabiedrībai nekā Taliban, kas risina sarunas ar ASV valdību, lai izbeigtu gandrīz divus gadu desmitus ilgās kaujas, saka: CNN .
ASV sūtnis sarunās ar Taliban Zalmajs Halilzads sacīja, ka ir jāpaātrina miera process, lai Afganistāna būtu daudz spēcīgākā pozīcijā, lai sakautu Isis.
Taču, lai gan ASV cer, ka talibi varētu ierobežot Islāma kapacitāti, pastāv bažas, ka radikālie Taliban kaujinieki, kas nav apmierināti ar sarunām, varētu sajust kārdinājumu mainīt uzticību un pievienoties Islāma valstij.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs maijā sacīja, ka Afganistāna ir NATO augstākā darbības prioritāte: mēs joprojām esam apņēmušies sasniegt mērķi nodrošināt, lai Afganistāna nekad vairs nekļūtu par platformu terorisma eksportam.
Kāzu uzbrukums Kabulā notika pēc nāvējošākā mēneša Afganistānā vairāk nekā divus gadus. Saskaņā ar izdevuma datiem jūlijā tika nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 1500 civiliedzīvotāju ANO palīdzības misija Afganistānā .
2018. gadā Afganistānā gāja bojā gandrīz 4000 civiliedzīvotāju, kas ir lielākais reģistrētais skaits 17 kara gados, vēsta CNN.
