Emanuela Makrona pakts pret galēji labējiem izraisa konservatīvo sabrukumu
Alianse Marseļā, kuras mērķis bija novērst Merinas Lepēnas uzvaru nacionālajā rallijā
Gonzalo Fuentes / baseins / AFP, izmantojot Getty Images
Francijas vadošo konservatīvo politiķu vidū ir izcēlies iekšējais karš par lēmumu pirms domes vēlēšanām izveidot vietējo aliansi ar Emanuela Makrona partiju.
Pakta starp Les Republicains (LR) līderi Provansa-Alpi-Azūra krasts (Paca), kuru pārvalda no reģionālās galvaspilsētas Marseļas, un prezidenta Makrona En Marche (Turpmāk) mērķis ir bloķēt reģionālās valdības pārņemšanu Marine. Lepēnas galēji labējais Nacionālais mītiņš, Laiki ziņojumi.
Taču republikāņi ir izraisījuši rūgtas nesaskaņas par šo vienošanos, kas viņu partiju ir novedusi pie sabrukuma sliekšņa, turpina izdevums. Lai gan pakts tiek plaši uzskatīts par prezidenta partijas vājumu, konservatīvie līderi bažījas, ka Makrons rīko LR - politisko smagsvaru, tostarp Žaka Širaka un Nikolā Sarkozī, partijas pārņemšanu.
Strīds izcēlās svētdien, kad Makrona centriskā partija atsauca savu kandidātu sarakstu no balsošanas turīgajā un labēji noskaņotajā reģionā, sniedzot būtisku stimulu LR. Pirms En Marche atkāpšanās Nacionālā mītiņa kandidāts Tjerī Mariani bija pirmajā vietā ar 31% balsu, atpaliekot no LR ar 27% un Makrona partiju ar 13%.
Tomēr kritiķi jau novājinātajā LR apgalvo, ka šis solis tikai pasvītro Makrona un Lepēnas pašreizējo dominējošo stāvokli nacionālajā politikā. Financial Times (FT) ziņojumi.
Republikāņu ievēlētajam Paca prezidentam Reno Museljē tika atņemta partijas biļete pēc pakta izsludināšanas, ko LR parlamentārietis Ēriks Sioti raksturoja kā dūrienu mugurā.
Pēc Museljē svītrošanas no partijas kandidātu saraksta republikāņu līderis Kristians Džeikobs savā paziņojumā norādīja, ka bailes zaudēt no vienas puses un cinisms no otras puses nekad nav radījuši politisku programmu.
Republikāņu partijai ir sens ciltsraksts, un tā ir spēcīga Francijas politikas vietējā un reģionālajā līmenī, taču kopš Makrona uzvaras prezidenta un parlamenta vēlēšanās tai ir grūtības, norāda FT.
2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās LR ieguva nepilnus 8,5% balsu, atpaliekot no Francijas Zaļās partijas. Republikāņiem neapmierinošais rezultāts bija divus gadus pēc tam, kad Makrons malumedīja savu premjerministru un daudzus citus kabineta locekļus no viņu partijas.
Konservatīvo pārbēdzēju vidū ir finanšu ministrs Bruno Le Maire, kurš apgalvo, ka tikko atklātā alianse iezīmē pēdējo šķiršanās dekrētu starp abām nesamierināmajām viņa bijušās partijas daļām.
Abi spārni sašķēlās, kad Makrons 2017. gada prezidenta vēlēšanu pēdējā otrajā kārtā sacentās ar Lepēnu, vienai pusei atbalstot En Marche priekšnieku, bet otrai neizsakot priekšroku.
Jaunākā drāma LR notiek pirms nākamā gada pavasara nacionālajām vēlēšanām, kuru laikā visticamākais rezultāts ir vēl viena Makrona un Lepēnas otrā kārta, raksta The Times. Saskaņā ar Politico Aptauju rezultāti liecina, ka Lepēna (26%) šobrīd ir priekšā Makronam (25%) ar vienu punktu, un 59% vēlētāju nepiekrīt pašreizējā prezidenta amatam, salīdzinot ar 39%, kas to apstiprina.
