Džulians Asanžs: kāpēc Zviedrija ir atsākusi izmeklēšanu
Stokholmas likumdevēji uzskata, ka WikiLeaks dibinātājam izvirzītās apsūdzības izvarošanā ir pietiekamas, lai atvieglotu viņa izdošanu tiesāšanai Zviedrijā.
Ja WikiLeaks dibinātājs tiks izdots ASV, viņam draud 175 gadu cietumsods
Getty attēli
Zviedrijas varas iestādes apstiprinājušas, ka ir atsākušas izmeklēšanu par apsūdzībām izvarošanā, kas izvirzītas pret WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu.
Pirmdien preses konferencē valsts apsūdzības direktora vietniece Eva-Marija Pērsone paziņoja par lēmumu atjaunot lietu un apgalvoja, ka apstākļi ļāva Lielbritānijai izdot Zviedrijai, vēsta The Guardian.
Pārskatot līdz šim veikto sākotnējo izmeklēšanu, es atklāju, ka joprojām pastāv pamats Džūljenu Asanžu turēt aizdomās par iespējamu apsūdzību izvarošanā, sacīja Pērsons. Es uzskatu, ka ir nepieciešama jauna Asanža nopratināšana.
47 gadus vecais vīrietis, kurš noliedz zviedru apsūdzības, pašlaik atrodas Londonas Belmāršas cietumā un izcieš 50 nedēļu cietumsodu par drošības naudas pārsniegšanu 2012. gadā. Pēc 2487 dienām, kas pavadītas Ekvadoras Londonas vēstniecībā, lai izvairītos no izdošanas, viņa patvērums tika atsaukts un aprīlī izvilka Metropolitēna policijas darbinieki.
Pirms diviem gadiem Zviedrijas prokurori nolēma pārtraukt izvarošanas izmeklēšanu, kas saistīta ar 2010. gadā notikušu incidentu, sakot, ka viņi jutās nespējīgi virzīt lietu uz priekšu, kamēr Asanžs palika ieslodzīts vēstniecībā, ziņo. BBC .
Taču pirmdienas konferences laikā Pērsons piebilda: Tagad, kad viņš ir atstājis Ekvadoras vēstniecību, lietas apstākļi ir mainījušies un... apstākļi atkal ir izveidoti lietas izskatīšanai.
WikiLeaks paziņojis, ka izmeklēšanas atsākšana dotu Asanžam iespēju notīrīt savu vārdu.
Kopš Džūljena Asanža arestēšanas 2019. gada 11. aprīlī pret Zviedriju ir bijis ievērojams politisks spiediens, lai tā atsāktu izmeklēšanu, taču ap šo lietu vienmēr ir bijis politisks spiediens, teikts WikiLeaks galvenā redaktores Kristīnas Hrafnsones paziņojumā. Tā atsākšana dos Džuliānam iespēju notīrīt savu vārdu.
Pērsons apstiprināja, ka saistībā ar apsūdzībām izvarošanā tagad tiks izdots Eiropas apcietināšanas orderis – otrs vienlaikus izdots Asanža aresta orderis.
Otru izdeva ASV, kur viņam ir izvirzīta apsūdzība sazvērestībā, lai veiktu ielaušanos datorā, saistībā ar viņa sadarbību ar armijas trauksmes cēlēju Čelsiju Meningu. Par noziedzīgo nodarījumu paredzēts maksimālais sods uz pieciem gadiem cietumā.
Asanžs ir paudis bažas, ka viņa izdošana ASV varētu izraisīt arī turpmākas apsūdzības saistībā ar WikiLeaks simtiem tūkstošu ASV diplomātisko ziņojumu publicēšanu, saka The Guardian .
Ceturtdien, uzrunājot Commons, leiboristu ēnu iekšlietu sekretāre Diāna Abota apšaubīja ASV valdības motivāciju vērsties pret Asanžu. Viņa sacīja: Džūljens Asanžs netiek vajāts, lai aizsargātu ASV nacionālo drošību. Viņš tiek vajāts, jo viņš ir atklājis ASV administrāciju pārkāpumus.
BBC diplomātiskais korespondents Džeimss Lendeils saka, ka Ebota un Korbina iejaukšanās nozīmē, ka cīņa par Asanža nākotni tagad būs tikpat politiska, cik likumīga.
Vadošie vārda brīvības kampaņas dalībnieki arī ir iebilduši, ka apsūdzība, kas būs Asanža izdošanas pamatā, ir tiešs uzbrukums preses pamatbrīvībām un tam var būt postoša ietekme uz ziņošanas žurnālistiku.
Hārvardas universitātes tiesību profesors Jočajs Benklers stāstīja The Guardian ka Asanža apsūdzību lapa bija ļoti plaša un tai varētu būt ievērojama, atvēsinoša ietekme.
Joprojām nav skaidrības par to, vai Apvienotās Karalistes tiesas apstiprinās izdošanu. Tāpat kā lielākā daļa izdošanas līgumu, arī šis līgums starp ASV un Apvienoto Karalisti izslēdz politiskus nodarījumus.
Šim terminam nav skaidras definīcijas, taču zināms, ka tas attiecas uz tādiem noziegumiem kā valsts nodevība, spiegošana un dumpis, kā arī nodarījumi, kas kaut kādā veidā vērsti pret valsts varu, ziņo. Politiskā .
Džons Belingers, ASV Valsts departamenta juriskonsults prezidenta Džordža Buša laikā, ziņu vietnei sacīja, ka Lielbritānijas tiesām ir plašāks skatījums uz to, kas ir politiski nodarījumi.
Taču šajā gadījumā, lai panāktu Asanža izdošanu ASV, var būt vienkārši vieglāk koncentrēties uz lietām, par kurām ASV un Apvienotās Karalistes valdības var vienoties, pat ja tas nozīmētu dažu citu lietu atstāšanu no galda, piebilda Belingers.
