Džerards atkal pievienosies Liverpūlei — vai viņš būs nākamais Gvardiola?
Atgriešanās savā vecajā klubā varētu būt labs solis, jo bijušais Red domā par vadību
Pols Eliss /AFP/Getty Images
Stīvens Džerards, iespējams, ir paziņojis par aiziešanu no pensijas, taču viņš varētu atgriezties klubā, kuru mīl - kā treneris.
Saskaņā ar Chris Bascombe no Daily Telegraph 'Saprotams, ka bijušais Liverpūles un Anglijas kapteinis tagad ir tuvu tam, lai pieņemtu iespēju strādāt sava vecā kluba jauniešu rindās'.
Pārcelšanās nebūs pilnīgs pārsteigums. Džerards turpina savu UEFA A licenci ar Liverpūles personāla palīdzību. Viņa lēmumu pārtraukt spēlēt tika pieņemts, jo viņš apsvēra dažādus piedāvājumus, un sagaidāms, ka vilinājums atkal pievienoties viņa bērnības komandai būs pārāk liels, lai tam pretoties.
Tā ir jēga, saka Pols Vilsons The Guardian , kurš iesaka Liverpūles leģendai sekot Pepa Gvardiolas pēdās, nevis mēģināt pašai izsisties līdzīgas ikonas Bobija Čārltona stilā, kura vadītāja karjera bija īsa un rūgta.
'Viņš pameta Mančestras United, iespējams, kļūdas dēļ, un divus gadus noturējās Preston North End, kur viņš un Nobijs Stailss savā pirmajā sezonā tika izlaisti no spēles. Sekoja vēl īsāks pagaidu menedžera amats Viganā, un viss,” stāsta Vilsons.
Viņš piebilst, ka Džerardam vajadzētu 'visrūpīgāk izpētīt' Mančestras 'City' boss ceļš uz augstāko punktu.
'Gvardiola sāka strādāt par vadību klubā, kur viņš kļuva par spēlētāju. Tas bija pārsteigums, kad viņš tika paaugstināts no B komandas trenera par pirmās komandas menedžeri, jo īpaši par labāk kvalificēto un, iespējams, vairāk pelnījušo Morinju, taču, domājams, iemesls, kāpēc Gvardiola ieguva trīsspēli savā pirmajā sezonā, bija tas, ka viņš jau bija demonstrējis. viņa piemērotību šim darbam visiem, kas saistīti ar Barselonu.
Džerards jau ir noraidījis Miltonkeinsu Donsu, un, lai gan būs arī citi piedāvājumi, viņam 'nevajadzētu aizmirst, ka viņam zem deguna varētu būt vispievilcīgākā iespēja', saka Vilsons.
Stīvens Džerards aiziet pensijā: pieci lieliski mirkļi un katastrofa
24. novembris
Bijušais Anglijas izlases kapteinis un 'Liverpool' leģenda Stīvens Džerards pēc 18 gadus ilgas karjeras paziņojis par karjeras beigšanu.
Ir pārņemta atzinība par Anfīldas ikonu, kurš savas dzimtās pilsētas klubā aizvadīja vairāk nekā 700 spēles un ieguva Čempionu līgu, UEFA kausu, divus FA kausus un trīs Līgas kausus, bet pēc tam divas sezonas pavadīja LA Galaxy ASV.
'Es jūtos laimīgs, ka savas karjeras laikā esmu piedzīvojis tik daudz brīnišķīgu notikumu,' viņš teica. Man ir bijusi neticama karjera, un esmu pateicīgs par katru brīdi, ko esmu pavadījis Liverpūlē, Anglijā un LA Galaxy. Es piepildīju savu bērnības sapni, uzvelkot Liverpūles slaveno sarkano kreklu.'
Šeit ir pieci no Džerara skaistākajiem mirkļiem – un vienu viņš vēlēsies aizmirst.
Man United raķete (2001)
Džerards Liverpūles komandā ielauzās 18 gadu vecumā 1998.gadā, taču nostiprinājās tikai tad, kad 1999.-2000.gada sezonā sāka veidot pussargu partnerattiecības ar Džeimiju Rednapu. Tomēr viņš bija pakļauts savainojumiem, un viņa izrāvienu sezona notika nākamajā gadā, kad viņš 'Reds' rindās aizvadīja 50 spēles un palīdzēja izcīnīt FA kausu, Līgas kausu un UEFA kausu Džerara Huljē vadībā.
Sezonas labākais brīdis viņam bija pret Mančestras United Anfīldas laukumā, kad viņš atklāja rezultātu ar 30 jardu raķeti, kas Liverpūlei ļāva uzvarēt ar 2:0 un pirmo reizi 22 gadus pārspējot rūgtos konkurentus līgā.
[[{'type':'media','view_mode':'content_original','fid':'104122','attributes':{'class':'media-image'}}]]]
Anglija 5. Vācija 1 (2001)
Džerards tiks atcerēts kā viens no labākajiem Anglijas futbolistiem, kurš 14 gadu laikā uzvarēja 114 spēlēs, taču viņš tiks uzskatīts arī par daļu no neveiksmīgās 'Zelta paaudzes', kas pastāvīgi nesasniedza rezultātus, kad tas bija svarīgi.
Tomēr viņa starptautiskā karjera sākās labi. Viņš bija nepārspēts savā pirmajā 21 izlasē un bija daļa no komandas, kas Minhenē ar 5:1 uzvarēja Vāciju, gūstot Anglijas izlases otros vārtus savā sestajā izlasē.
[[{'type':'media','view_mode':'content_original','fid':'104121','attributes':{'class':'media-image'}}]]]
Stambulas brīnums (2005)
Neviens nevar par zemu novērtēt Džerara lomu tajā, kas tiek uzskatīta par vienu no visu laiku lielākajām sportiskajām atspēlēm – 2005. gada Čempionu līgas finālā. Liverpūle puslaikā piekāpās AC Milan ar 3:0 un izskatījās mirusi un aprakta. Taču Džerards bija spēlējis lielu lomu savas komandas aizkļūšanā uz finālu, gūstot absolūti sensacionālus vārtus pret Olympiakos, lai saglabātu viņu konkurencē, un atteicās atdot cerības.
Tas bija spēlētāja sitiens ar galvu, kas sāka cīņu, un pārējais ir vēsture. Līdz papildlaika beigām viņš skrēja uz dūmiem un bija iecelts kā pagaidu malējais aizsargs, un treneris Rafa Benitess neuzdrošinājās riskēt ar soda sitienu sēriju bez viņa. Liverpūles kapteinis tika pieteikts pēdējam sitienam, taču beigās Džerija Dudeka varonība nozīmēja, ka viņam atlika tikai pacelt kausu.
[[{'type':'media','view_mode':'content_original','fid':'104120','attributes':{'class':'media-image'}}]]]
Džerara fināls (2006)
Gadu pēc Stambulas brīnuma Liverpūles varonis atkal bija pie tā, iedvesmojot savu komandu uz aizraujošu atgriešanos pret West Ham FA kausa finālā, tikai šoreiz viņa ieguldījums bija vēl izteiksmīgāks.
Vēlreiz Džerards guva pirmos vārtus savas komandas labā, kad viņi atspēlējās no 2:0, bet West Ham panāca 3:2. Taču laikam jau gandrīz ejot, viņš veica neapturamu 30 jardu braucienu, lai atkal izlīdzinātu rezultātu.
Vēlāk viņš atzina, ka mēģinājis tikai šāvienu, jo viņu mocīja krampji.
Papildlaikā vārti netika gūti, un 'Liverpool' nokļuva kārtējā sērijā. Šoreiz Džerardam bija jāiesaista sods, un viņš guva vārtus, Liverpūlei uzvarot tagadējā 'Džerada finālā'.
[[{'type':'media','view_mode':'content_original','fid':'104119','attributes':{'class':'media-image'}}]]]
Everton hat-trick (2012)
Džerards savas spožās karjeras laikā Liverpūles labā guva desmit vārtus pret vietējo sāncensi Everton, trīs no tiem spēlē 2012. gada martā, 400. spēlē Reds rindās. Liverpool savā laukumā uzvarēja ar 3:0, un Džerards kļuva par pirmo vīru, kurš 30 gadu laikā guvis Mērsisaidas hat-trick.
Tas bija spilgts brīdis sarkanajiem citādi vilšanās pilnajā sezonā. Džerards izlaida lielu daļu kampaņas savainojuma dēļ, un Kenija Dalgliša komanda ieņēma zemāk par saviem vietējiem konkurentiem tabulā, ieņemot astoto vietu. Viņi arī zaudēja Anglijas Futbola asociācijas (FA) kausa finālā pret Chelsea.
[[{'type':'media','view_mode':'content_original','fid':'104118','attributes':{'class':'media-image'}}]]]
Čelsijas izkrišana (2014)
Katrai lieliskajai karjerā ar sudraba līniju ir jābūt mākonim, un tas, kas karājas pār Džerardu, ir fakts, ka viņš nekad nav uzvarējis Premjerlīgā. Liverpūle 2014. gadā nokļuva nedaudz mazākā attālumā no titula, taču nežēlīgā izslīdēšana no varoņa pret Chelsea nāvējoši iedragāja viņu kampaņu.
Uzvara Stamford Bridge būtu izsitusi Chelsea no cīņas par titulu un atstātu Liverpūli ar vienu roku uz trofejas, atlikušas divas spēles. Taču, kad pirmajā puslaikā kompensācijas laikā rezultāts bija vienāds, Džerards paslīdēja un uzdāvināja bumbu 'Blues' uzbrucējam Dembam Bā, kurš panāca 1:0. Chelsea uzvarēja spēli ar 2:0, atstājot Džerardu un viņa komandas biedrus apstulbušus.
Rezultāts izvilka vēju no Liverpūles burām un atdeva iniciatīvu Mančestras City, kas turpināja iegūt titulu ar divu punktu pārsvaru. Tas bija sāpīgs trieciens spēlētājam, kurš bija tik daudz darījis Liverpūles labā.
Sāpes vēl vairāk palielināja tas, ka nedēļu iepriekš viņš tika noķerts kameru priekšā, mudinot komandas biedrus nepieļaut savus standartus.
[[{'type':'media','view_mode':'content_original','fid':'104117','attributes':{'class':'media-image'}}]]]
