Dienvidsudāna: valdība un nemiernieki 'vervē bērnus karavīrus'
Human Rights Watch apsūdz abas Dienvidsudānas konflikta puses mazu bērnu apbruņošanā – bieži vien ar spēku
Valdība un nemiernieku spēki Dienvidsudānā tiek apsūdzēti par bērnu karavīru vervēšanu un izmantošanu kaujās, neskatoties uz abu pušu atkārtotiem solījumiem.
cilvēktiesību uzraudzība saka, ka bērniem, kas ir jaunāki par 13 gadiem, tiek doti ieroči, un viņiem ir maz vai vispār netiek apmācīts, pirms viņi tiek piespiesti konfliktā.
Dažās pilsētās karavīri piespiedu kārtā nolaupa bērnus no viņu mājām. 'Malakalā valdības spēki pat aizved bērnus no tieši ārpus Apvienoto Nāciju Organizācijas teritorijas,' sacīja organizācijas Āfrikas direktors Daniels Bekele.
Valdības amatpersonas šo ziņojumu noraidīja, sakot, ka viņiem nav vajadzības savervēt nepilngadīgus kaujiniekus. 'Kā mēs varam savervēt bērnus karavīrus laikā, kad mums ir pietiekami daudz darbaspēka?' sacīja informācijas ministrs Maikls Makuejs.'Mums nav bērnu karavīru.'
Sudānā ir aizliegts ikvienam, kas jaunāks par 18 gadiem, pievienoties armijā, un bērnu, kas jaunāki par 15 gadiem, izmantošana saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tiek uzskatīta par kara noziegumu.
Neskatoties uz to, pēdējā gada laikā vairāk nekā 12 000 bērnu, no kuriem lielākā daļa ir zēni, armija un dažādi miliči ir savervējuši un izmantojuši kā karavīrus, ziņo. Al Jazeera. Kopš janvāra Unicef saka, ka tā ir vienojusies par 300 bērnu karavīru atbrīvošanu no vienas nemiernieku grupas, taču daudzi citi joprojām cīnās.
Konflikts Dienvidsudānā sākās 2013. gadā, kad prezidenta Salvas Kīra spēki sadūrās ar nemiernieku karavīriem, kas bija lojāli gāztajam viceprezidentam Riekam Mačaram. Tas, kas sākās kā politiska cīņa par varu, drīz vien sadalījās pēc etniskām līnijām, un dinku un nueru kopienas faktiski karoja.
'Dienvidsudānas bērnu dzīvi izposta konflikts, un bērni atkal dodas uz karu, nevis uz skolu,' sacīja Bekele. 'Abām pusēm vajadzētu pārtraukt bērnu vervēšanu un saukt atbildīgos pie atbildības.'
